Ārstu biedrības vadītāja: Trūkstošo medicīnas personālu varētu piesaistīt no Ukrainas un Baltkrievijas

19 komentāri
Ārstu biedrības vadītāja: Trūkstošo medicīnas personālu varētu piesaistīt no Ukrainas un Baltkrievijas
OKSANA DŽADANA, F64

Neņemot vērā algu pielikumu, Latvijā joprojām ļoti trūkst medicīnas personāla, piemēram, medicīnas māsu lielajās slimnīcās un mediķu brigāžu darbinieku, to LNT rīta raidījumā “900 sekundes” apliecināja Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece.

Speciāliste domā, ka problēmu varētu risināt, Latvijai piesaistot personālu no Ukrainas un Baltkrievijas, kas varētu ātri apgūt valodas pamatus un strādāt. Ja mūsu medicīnas māsas aizbrauc uz Norvēģiju un Vāciju, tad mēs varam paskatīties uz savām kaimiņvalstīm, tā izteicās mediķe.

Runājot par problēmām medicīnas nozarē, Aizsilniece, kura ir ģimenes ārste, joprojām pauda neapmierinātību ar e-veselības sistēmu, kas esot vienkārši nestrādājoša sistēma, kuru jēdzīgāk būtu “aizklapēt” un tās vietā izstrādāt pavisam jaunu.

Aizsilnieces vērtējumā, caurumu e-veselībā joprojām esot ļoti daudz, tāpēc bail esot pat iedomāties, kas notiks tad, ja e-veselībai centīsies pievienot arvien jaunas funkcijas. “[..] Tur ir jāatrod racionāls risinājums, jo pašreizējā sistēma – viņa vienkārši nestrādā. Ja mēs kaut ko vēl liksim viņai klāt, es domāju, ka būs traki. Es gribu teikt, ka Viņķeles kundze [veselības ministre] pašreiz ir ļoti sarežģītā situācijā ar e-veselību.”

Runājot par divu grozu sistēmu veselībā, kas, iespējams, drīz vien mainīsies, Aizsilniece norādīja, ka vēl esot seši mēneši, lai valdība un jaunā veselības ministre varētu saprast, kā tad labāk organizēt. “Tas tika darīts, jo faktiski neviens nebija īsti izrēķinājis, kurš tad ir kurā grozā, piemēram, nebija īsti padomāts par cilvēkiem, kuri ir 3. grupas invalīdi. Tie varētu būt pāris tūkstoši cilvēku. Nav arī zināms to cilvēku skaits, kuri ir vērsušies pēc medicīniskās palīdzības dēļ savām mentālajām problēmām.”

Mediķe akcentēja, ka ir jāapzina, kāda tad ir Latvijas iedzīvotāju struktūra, kurā grupā viņi visi piedalās, “un tad mēs varam sākt domāt par kaut kādiem groziem”. Aizsilniece arī akcentēja, ka ārstiem neesot jābūt nodokļu inspektoriem, jo tā ir Valsts ieņēmumu dienesta atbildība, nevis veselības aprūpes atbildība. Speciāliste cer atrast daudz racionālāku sistēmu un finansēšanas ieviešanas metodes Latvijas veselības aprūpē, lai visiem iedzīvotājiem būtu pieejami pakalpojumi un par nodokļiem domā VID. Otrkārt, esot nepieciešams palielināt finansējumu, tostarp mediķu algām.

Saruna ar Ilzi Aizsilnieci

19 komentāri