Armijā bez uzplečiem: sociālā darbiniece, kura palīdz krīzes situācijās

2 komentāri

Patriotu nedēļas laikā LNT Ziņu dienests turpina sižetu sēriju “Armijā bez uzplečiem”. Tajā mēs pievēršamies vairākiem Nacionālo bruņoto spēku (NBS) darbiniekiem, taču šoreiz tiem, kuri nav militārpersonas. Šoreiz stāsts par Elīnu Zenkēviču – viņa Ādažu garnizonā jau 15 gadus ir sociālā darbiniece, kas palīdz dažādās krīzes situācijās.

Katru gadu novembra vidū Ādažu militārajā bāzē tiek organizēta ”Karavīru nakts”. Tās laikā godināti starptautiskajās operācijās kritušie karavīri. Katru gadu pasākumā piedalās arvien vairāk kritušo tuvinieku.

Gan ”Karavīru nakti”, gan komandiera puķu nolikšanu kapos mirušo gadadienās organizē NBS Apvienotā štāba sociālā darbiniece Elīna Zenkēviča. Viņa atbalsta karavīrus un viņu ģimenes krīzes situācijās. Arī īsi pirms filmēšanas Elīna atgriezās no apbedīšanas biroja. Viņa ir tā, kas organizē karavīru militārās bēres, atbalstot mātes, tēvus, brāļus, māsas, sievas un bērnus grūtajos brīžos.

“Savs darbs ir ļoti jāmīl. Un es tiešam varu teikt, ka es sevi esmu atradusi bruņotajos spēkos, un man ir prieks palīdzēt šīm te ģimenēm. Tā ir tā mana darba garoziņa. Ber tas ir darbs, kas dod piepildījumu no tās palīdzēšanas bruņotiem spēkiem. Tāpēc jau nav jābūt karavīram,” saka NBS Apvienotā štāba sociālā darbiniece.

Strādāt uz armiju Elīna atnāca nejauši, vēl būdama studente. Bet palika uz ilgu laiku – jau gandrīz 15 gadus. Viņa uztur saikni ar visu starptautiskajās misijās dienošo karavīru ģimenēm.

“Es esmu tas vidutājs starp vadību, karavīru, es esmu tā, kas satur viņus kopā. Mēs organizējam bērniem dažādus pasākumus, tagad mums būs Ziemassvētkos eglīte. Mēs viņus saturam kopā. Rādām to, ka bruņotie spēki turpina rūpēties par karavīriem un viņu ģimenes locekļiem arī tajā laikā, kad karavīrs pats nevar būt līdzās,” teic Elīna.

Viņa ir arī tas cilvēks, kas izglīto karavīrus par viņu sociālajām tiesībām. Ikviena vienība var izsaukt viņu uz lekciju. Lai labāk saprastu karavīru ikdienu, pirms diviem gadiem Elīna iestājās Zemessardzē. Tomēr dienēt profesionālajā armijā negrasās.

“Tā ir tā niša, kur es sevi esmu atradusi. Un tīri ikdienā sevi es neredzu formā, bet būt šeit… Varētu teikt, – darbs armijā ir aicinājums,” pauž Elīna.

Novembrī Nacionālie bruņotie spēki ir uzmanības centrā, piedaloties parādēs un citos svinīgajos pasākumos. Lai gan armija ir tā vieta, kur patriotisms ir valdošā noskaņa ikdienā: “Strādājot bruņotajos spēkos tik daudz gadu, tu jau ar to patriotismu saskaries ikdienu. Ar to, kad karavīri ir tik ļoti pašaizliedzīgi, pilda savu darbu ar patriotismu, tā ir tā vieta, kur patriotisms ir ikdienā.”