Arī šopavasar Latvijā sola plūdus – visbīstamākās situācijas var veidoties Pļaviņās un Jēkabpilī, kā arī ap Lielupi

0 Komentāru

Pavasara plūdu risks Latvijā šobrīd ir zemāks nekā iepriekšējos gados. Tomēr, ja strauji kļūs siltāks, tad situācija ātri var mainīties. Pašlaik daudzviet upēs izveidojušies masīvi vižņu un ledus sastrēgumi. Tiem kūstot, var celties ūdens līmenis. Piektdien Pļaviņu spēkstacijā risinājās atbildīgo valsts institūciju operatīvā sanāksme, kurā sprieda par rīcību palu un plūdu apdraudējuma gadījumā. 

Pavasara atnākšana un plūdi, šķiet, nu jau kļuvuši nesaraujami. Lai arī šogad netiek prognozēts, ka tie būs milzīgi, tomēr jau tagad zināms, ka Pļaviņu un Jēkabpils iedzīvotājiem jābūt gataviem, ka viņu mājas un pagalmi var applūst.

Tā kā ziemā bija gan lieli mīnusi, kas izveidoja ledu, gan ik pa laikam arī plusi, tas šogad radījis papildu risku – vēl zem cietās ledus kārtas izveidojušies arī vižņi. Lai arī šobrīd situācija esot normas robežās, aprīlis, visticamāk, atnesīs arī plūdus. Kā norāda speciālisti, Gaujā situācija ir labāka, bet atsevišķās vietās Daugavā, īpaši posmā starp Jēkabpili un Pļaviņām, kā arī Lielupē, plūdi ir teju neizbēgami.

“Lielupes baseins izskatās diezgan problemātisks visā garumā, jo gan vēl nāks papildu ūdens masas no Lietuvas, veidosies ledi, veidosies sastrēgumi, jo arī šodien Jelgavas pašvaldības pārstāvji norādīja, ka ar droniem apsekojuši, ka situācija ir diezgan sarežģīta. Tur mēs varam runāt par plašākām teritoriju applūšanām, ne tikai kādās lokālās vietās,” norāda LVĢMC Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.

Pļaviņu spēkstacijā šobrīd novērojama salīdzinoši neliela ūdens pietece. Ūdenskrātuvē gan iespējams paaugstināt vai pazemināt līmeni, lai tajā varētu uzņemt lielas palu masas, un tādējādi mazināt dabisko applūšanu. Tomēr ietekmēt Pļaviņu applūšanu nav šīs HES spēkos.

“Ņemot vērā prognozi, mēs jau šobrīd esam uzsākuši ūdens līmeņa samazināšanu Pļaviņu HES, lai būtu gatavi, ja nu gadījumā ir kādi lieli ledus sastrēgumi vai uznāks liels atkusnis un ūdens masa, lai tad mums būtu, kur to akumulēt un droši izvadīt cauri HES,” norāda “Latvenergo” HES tehniskais direktors Andris Zēģele.

Atbildīgās valsts institūcijas pārrunāja iespējamos scenārijus plūdu apdraudējuma gadījumā, norādot, ka katrai ir rīcības plāns. “Pamatā jākoordinē divi jautājumi, kas ir pašvaldību kompetencē: tas ir ceļu slēgšana un iedzīvotāju evakuācija nepieciešamības gadījumā, ja ūdens jau skars apdzīvotas vietas, protams, ir daudz saistītu jautājumu – ūdens regulācija hidroelektrostacijās, tie ir elektrības atslēgumi,” norāda VARAM Valsts sekretārs Rinalds Muciņš.

Diemžēl nereti paši iedzīvotāji ir tie, kuri riskē ar savu drošību. Kā norāda Jēkabpils mērs, daudzi plūdu laikā nemaz nepakļaujas aicinājumam evakuēties. “Protams, mums gribētos, ka nāks tās divas naktis un ka neviena tur mājās nav, un mēs tikai pieskatīsim, diemžēl tā nav, katrs par savu īpašumu uztraucas, katrs savā mājā paliek, no sākuma pirmajā stāvā, tad otrajā, tad iet uz bēniņiem; kad nav vairs kur, tad skatāmies, bet kāds noteikti paliek mājās, un mums galvenais ir turēt ar viņiem sakarus,” skaidro Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP).

“Mēs visi pļaviņieši apzināmies, ka dzīvojami Daugavas malā, un mēs apzināmies, ka tie plūdi var būt, un mums tas nav nekāds brīnums, tā kā esam gatavi un vairāk vai mazāk zinām, ko tad darīsim,” teic Pļaviņu novada mērs Aigars Lukss (V).

Speciālisti prognozē, ka plūdi dažviet, piemēram, pie Pļaviņām, varētu sākties jau aprīļa sākumā, bet citviet – aprīļa vidū. No plūdiem gan paglābt varētu tas, ja naktīs termometra stabiņš regulāri noslīdētu zem nulles.

0 Komentāru