Arheologi, vēsturnieki un citi pētnieki izpētījuši “Rail Baltica” plānotās trases centrālo daļu

0 Komentāru
Arheologi, vēsturnieki un citi pētnieki izpētījuši “Rail Baltica” plānotās trases centrālo daļu
Foto: Aigars Lazdiņš

“Rail Baltica” trases centrālajā daļā pabeigti kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas lauka darbi.

Vērienīgajā izpētē iesaistīti arheologi, vēsturnieki, arhitekti, industriālā mantojuma pētnieki, ģeodēzisti, lāzerskenēšanas speciālisti, kas to veikuši, apzinot teritoriju vairāk nekā 100 km apjomā. Šodien, 27. jūnijā, notiek Pirmā pasaules kara aizsardzības līnijas pie Ķekaviņas upes apskate, kur latviešu strēlnieki 1916. gadā izcīnīja pirmās lielās kaujas, aizstāvot Rīgu pret vāciešiem.

Ķekavā uzmēra zemnīcas un kultūrvēsturiskās izpētes veicēji informē par izpētē konstatēto. Pasākumā piedalās EDzL izpētes vadītāja Ilze Lukstiņa, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta speciālistu grupas vadītājs, izpētes dalībnieki, kā arī arheologi.

Atklājumu lielāko daļu veido 20. gadsimta militārās vēstures liecības. Pilnībā apsekota trase Rīgas pilsētā abos Daugavas krastos, apzināti arhitektūras un industriālie objekti trases zonā.

Pētnieki secinājuši, ka kultūrvēsturiskās vērtības nav apdraudētas. Šī izpēte ir solis, lai sagatavotos “Rail Baltica” trases būvniecībai, jo šādi laikus tiek identificētas saglabājamās vērtības un noteiktu vietas, kur būs vajadzīga papildu izpēte būvniecības laikā.

Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” Latvijas akcionāra “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) pārstāve Rita Voronkova iepriekš norādīja, ka patlaban ir apzināts kultūrvēsturiskais mantojums “Rail Baltica” trases Latvijas centrālajā daļā. Tāpat ir pabeigti kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas lauka darbi, pilnībā apsekota trase Rīgas pilsētā abos Daugavas krastos, kā arī apzināti arhitektūras un industriālie objekti trases zonā.

Pateicoties izpētei, laikus būs iespēja identificēt saglabājamās vērtības un noteikt vietas, kur būs vajadzīga papildu izpēte būvniecības laikā.

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm.

“Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.

Jau ziņojām, ka Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” īstenotājs Latvijā – Eiropas Dzelzceļa līnijas pēc atklāta konkursa noslēdza vispārīgo vienošanos ar Latvijas Universitāti un SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” par kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu un izpēti “Rail Baltica” Latvijas posma trases nodalījuma joslā.

Abiem pretendentiem tika piešķirtas tiesības veikt kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu un izpēti, un par darbu veikšanu konkrētos trases posmos pretendenti konkurē, piedāvājot zemāko cenu. Darbs tika uzsākts 2017. gadā, un to plānots pabeigt līdz 2018. gada beigām.

0 Komentāru