Ar likumu plāno noteikt pilsoņu pienākumus kara gadījumā

29 komentāri
Ar likumu plāno noteikt pilsoņu pienākumus kara gadījumā
Foto: LETA

Ar likuma spēku tiks noteikti katra pilsoņa pienākumi kara vai militāra iebrukuma gadījumā. To paredz Aizsardzības ministrijas sagatavotās izmaiņas, par kurām vēl būs jālemj gan valdībai, gan Saeimai. Likuma labojumi tapuši, turpinot ieviest visaptverošās aizsardzības principus, ko Latvija uzsāka īstenot, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā.

Aizsardzības ministrija aicina papildināt Nacionālās drošības likumu ar jaunu pantu par to, kā Latvijas pilsoņiem ir jārīkojas kara vai militāra iebrukuma gadījumā. Saskaņā ar likuma labojumiem, katram pilsonim ir jāpilda vairāki pienākumi.

Jāpretojas agresoram ar visiem pieejamiem līdzekļiem. Jāsniedz atbalsts Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, valsts iestādēm un NATO vai Eiropas Savienības bruņotajiem spēkiem. Jāīsteno pilsoniskā nepakļaušanās un jāatsakās sadarboties ar nelikumīgām valsts pārvaldes institūcijām. Tāpat jāatsakās piedalīties pretlikumīgās vēlēšanās vai tautas nobalsošanā.

Lai kaitētu agresoram, iespēju robežās jāveic sabotāžas. Pretošanās īstenojama nepārtraukti līdz brīdim, kad visā valsts teritorijā ir atjaunota likumīgā vara.

Lai gan jaunā norma paredz, ka ikviena pilsoņa pienākums ir pildīt arī mobilizācijas pieprasījumu, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis skaidro – tas nenozīmē, ka militāra iebrukuma gadījumā visi pilsoņi tiks iesaistīti karadarbībā.

Likuma izmaiņas viņš pamato ar nepieciešamību precīzāk detalizēt jau Satversmē rakstīto, ka “Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti”.

Raimonds Bergmanis

Raimonds Bergmanis
aizsardzības ministrs, ZZS

Krīzes situācijās ikvienam cilvēkam iesaistīties un palīdzēt – tas ir tas, ko mēs vēlētos. Lai cilvēki mēģinātu aizdomāties, pārdomāt un būtu gatavi rīkoties. Es nedomāju, ka tie labojumi uzliek kādu pienākumu papildus. Es domāju, ka tie ir vairāk izskaidrojoši tām darbībām, kādas sabiedrībai būtu jāveic. Ne jau visi, protams, ir gatavi karot. Un tas arī nebūs nepieciešams, jo ir cilvēkiem jāveic arī citi pienākumi.

Par likuma labojumiem vēl būs jālemj valdībai, bet galavārds pieder Saeimai. Aizsardzības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis uzskata, ka parlamentam tie būtu jāatbalsta. Izmaiņas, viņaprāt, ir ļoti nepieciešamas un ilgi gaidītas.

Ainars Latkovskis

Ainars Latkovskis
Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs, “Vienotība”

Šī ir vienkārši visaptveroša norma, kura uzliek par pienākumu tautai pašai aizstāvēt savu valsti, teritoriju un neatkarību. To nevar kāds darīt cits mūsu vietā. Jāsaprot, ja visa tauta cīnās, tad potenciālajam agresoram ir, ko rēķināt – ieguvumi un zaudējumi. Tas nav tik vienkārši, kā dažam gribētos iztēloties, ka te kādu potenciālo iebrucēju sagaidīs kā 1940. gadā kāds ar ziediem. To potenciālajam agresoram ir jāsaprot. Tāpēc arī nepieciešamas šīs izmaiņas likumos.

Aizsardzības ministrs šonedēļ vēl atturējās prognozēt, cik raits būs darbs, un kad pilsoņa pienākumi kara gadījumā iegūs likuma spēku.