Ar iedzīvotāju balsojumu noskaidros ģimenei draudzīgāko pašvaldību

Pievienot komentāru

Ģimenei draudzīgāka pašvaldība – par šādu statusu ar dažādiem panākumiem nu jau četrus gadus sacenšas visi Latvijas novadi.

Arī šogad, balstoties uz iedzīvotāju aptauju, tiks vērtēts, meklēts un skaidrots godpilnais uzvarētājs. Pagaidām zināmi 25 pusfinālisti. Uz vienu no iepriekšējo gadu uzvarētājiem – Olainaes novadu – devās arī TV3 filmēšanas grupa.

Uz Latvijas kartes 25 ģimenei draudzīgākās pašvaldības izkārtojušās šādi – katrā reģionā pa piecām labākajām. Lielo pilsētu vārdi kā Ventspils, Sigulda vai Jelgava tur gan nav atrodami. Iedzīvotāji sabalsojuši par Alsungu, Brocēniem, Tērveti, Raunu, Dagdu un citiem novadiem.

To vidū ir arī vairākkārtēja iepriekšējo gadu uzvarētāja Olaine. Ar novada pārstāvi tiekamies meža ielokā pie velotrases, kas daļēji iekārtota no konkursā iegūtās balvas – 30 000 eiro. Tiesa, novadam nācās pielikt vēl 80 tūkstošus, lai trasi izbūvētu, bet atbalsts un īpaši jau tituls bijuši patīkami.

“Pašvaldība nedara kaut ko tikai konkursa dēļ un visi objekti, kas Olainē tapuši konkursa rezultātā, tapa pēc iepriekšējām iecerēm, bet priecājamies, ka izdevās piesaistīt naudas balvu, kas gan ir neliela daļa no projekta izmaksām,” pauž Olaines novada pašvaldības pārstāve Nataļja Tropkina.

Novads īpaši lepojas ar Līdumu karjeru, kas no parastas peldvietas pārtapis atpūtas vietā ar laipām un rotaļlaukumu. Ziemā tā ir vieta pastaigām, bet vasarā – īstai aktīvajai dzīvei.

Savukārt mazo bērnu vecāki novērtē iekopto Mežaparka teritoriju turpat pilsētas tuvumā. Bez labvēlīgas vides Olaine piedomā arī pie nodokļu atlaidēm nekustamajam īpašumam ģimenēm ar bērniem, kā arī sniedz atbalstu daudzdzīvokļu māju renovācijai. Kā stāsta novada pārstāve, tā ir attieksme, pakalpojumi un pabalsti – viss kopā, lai patiesi izvirzītu ģimenes par prioritāti novadā.

“Ar titulu vien tālu netikt. Cilvēki pēta un skatās atbalstu dabā. Neviens līdz šim nav vīlies.” Pagājušajā gadā Olaine gan finālā neiekļuva, par ģimenēm visdraudzīgāko tika atzīti Līvāni. Tiesa, jo aktīvāk iedzīvotāji balso, jo labāki rezultāti uz pārējo fona, tāpēc priekšplānā izvirzās novadi, kur izdevies mobilizēt iedzīvotājus.

Trīs gadu laikā balvās izmaksāti turpat 300 000 eiro, un par tiem vairākos novados iekārtotas atpūtas vietas, izveidoti vai papildināti rotaļu laukumi, uzstādītas tandēmšūpoles un rotaļu kompleksi, piemēram, ”Pirātu kuģis” Līvānos.

Konkursu organizē Sabiedrības integrāciajs fonds (SIF), un tur skaidro – arī tad, ja pašvaldība balvu neiegūst, ir vērtīgi uzzināt, ko iedzīvotāji vēlas: “Pašvaldībām labs atskaites punkts saņemt ieteikumus, vispārējs darba novērtējums pašvaldībām tas ir.”

Tā, piemēram, Kurzemes reģionā pagājušajā gadā uzvarēja Grobiņas novads un sarīkoja aptauju, ko iedzīvotāji par balvas līdzekļiem vēlētos realizēt. Uzstādīti brīvdabas grāmatu skapji un mūzikas instrumenti.

“Šis ir labais prakses piemērs, kad iedzīvotajiem ir iespēja ietekmēt procesus pašvaldībā. Pašiem šajā vidē jādzīvo, un pēc iespējas viņi var vairāk ietekmēt, kas ir tas, ko viņi vēlas.”

Arī šogad tiks izraudzītas desmit finālistes, pie kurām žūrija brauks vērtēt uz vietas. Katra reģiona uzvarētājs saņems 12 500 eiro, savukārt pie galvenās balvas – 25 000 eiro – tiks tikai viena pašvaldība.