Ar gājienu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa piemin komunistiskā genocīda upurus

2 komentāri
Ar gājienu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa piemin komunistiskā genocīda upurus
EDIJS PĀLENS, LETA

Pieminot komunistiskā genocīda upurus, piektdien Vecrīgā gājienā no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli devās daži simti cilvēku.

Gājiena priekšgalā bija vairāki politiķi, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis (JV) un Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS), kā arī paši represētie.

Vairāki rokās turēja ziedus un valsts karogu sēru noformējumā, simbolizējot 78. gadskārtu kopš 1941. gada 14. jūnija deportācijām. Kāds no gājiena dalībniekiem nesa plakātu ar uzrakstu “Deokupācija! Tūlīt!”, vēl kādam bija Lietuvas karogs. Priekšgalā ejošie nesa sēru vainagu.

Piemiņas pasākumā piedalījās pārsvarā vidēja un cienījama vecuma ļaudis – salīdzinot ar iepriekšējo gadu, jauniešu bija maz. Starp gājiena dalībniekiem bija arī ebreju organizāciju pārstāvji.

Pie Brīvības pieminekļa paredzēts atceres pasākums, ziedu nolikšana un svinīgā Goda sardzes maiņa.

Jau ziņots, ka, pieminot Komunistiskā genocīda upurus, šodien Rīgā notiek vairāki pasākumi. Genocīda upurus piemin arī citviet Latvijā.

1941.gada naktī no 13. uz 14.jūniju notika Latvijas iedzīvotāju masveida izvešana uz PSRS Sibīrijas, Tālo Austrumu un Tālo Ziemeļu apgabaliem. Kopumā šajā naktī no Latvijas tika izvesti vairāk nekā 15 000 cilvēku.