Ar cūku šķidrajiem mēsliem protestē pret novadu reformu

18 komentāri

Gaļas bodē Rūjienā, gaidot jauno pievedumu, teritoriālā reforma ir karsts sarunu temats. Līdzīgi kā vairākos citos, arī šajā veikalā vākti iedzīvotāju paraksti pret ieceri Rūjienas un Naukšēnu novadus apvienot Valkas novadā ar novada centru Valkā.

Redzamākie aktīvisti pret piespiedu pievienošanu Valkai ir Rūjienas un Naukšēnu novadu vadošie 30 uzņēmēji, lielākie nodokļu maksātāji. Viņus un arī iedzīvotājus parakstu vākšanai mobilizēja lielsaimnieks Jurģis Krastiņš. Pašam Rūjienas novadā pieder Latvijā zināmais cūku komplekss un gaļas veikalu tīkls ”Kunturi”, graudkopības un piena lopkopības saimniecības Naukšēnu novadā.

“Ja ņem parakstu vākšanas iniciatīvu, tad ap 3000 cilvēku parakstījušies. Tātad tuvu 3000 cilvēku jau aiz mums stāv. Tas ir vērā ņemams spēks,” norāda Rūjienas un Naukšēnu novadu uzņēmējs Jurģis Krastiņš.

Lai arī pašiem uzņēmējiem nav bieži jādodas uz pašvaldību kaut ko kārtot klātienē un tāpēc attālums līdz Valkai nebūtu problēma, tomēr vairāku lauku veikalu Rūjienas novadā īpašniece Ilze Berga no ļaudīm sapratusi – ikdienā ar Valku nav nekādu saistību, jo visi ceļi vedot uz Valmieru.

“Šeit, kases zonā, ir izvietotas lapas, kur var parakstīties pret pievienošanos Valkas novadam. Pārdevējas īpaši neuzrunā pircējus, jo cilvēki ienākot uzreiz prasa, kur jums var parakstīties pret pievienošanos Valkas novadam,” saka SIA ”Zaltes”, SIA ”Ābeles” saimniece Ilze Berga.

Uzņēmēja uzskata, ka Valka būtu ļoti vājš novada centrs, kamēr Valmiera – Vidzemes ekonomikas dzinējspēks, un Valmiera jau vēsturiski ir izpratusi Rūjienas un Naukšēnu vajadzības. “Valka ir krietni lielos parādos. Viņi ir dzīvojuši nesaimnieciski. Ja viens ir naudīgās, otrs – nabagākais, tad loģiski, ka tas nabadzīgais gribēs no tā naudīgākā kaut ko atraut. Mēs esam sakreņķējušies, vai mūsu novads būs ar tikpat labu attīstību, kāds ir bijis līdz šim, ka mēs to visu zaudēsim. Tos makus sadalot, protams, lielākā daļa paliks Valkai.”

Saņemot deleģējumu no Rūjienas un Naukšēnu uzņēmējiem, lielsaimnieks Jurģis Krastiņš šonedēļ ieradās valdībā iesniegt savāktos novadnieku parakstus pret pievienošanu Valkai. “Sākumā man, ja godīgi, nāca smiekli, līdz sapratu, cik tas ir nopietni. Mana versija – šis robežu zīmētājs ir vai nu politiski pērkama prostitūta, vai pilnīgs nejēga. Otrais būtu labāk, jo ir vēl cerība izlabot. Ar Valku mūs nesaista pilnīgi nekas. Es personīgi katru gadu pat Valkā neesmu bijis.”

Zemnieku saniknojusi par reformu atbildīgā ministra Jura Pūces attieksme.

Rūjienas un Naukšēnu novadu domēs argumentē vajadzību pievienoties Valmieras novadam, jo jau šobrīd teju 30 jomās ar Valmieras pilsētu un bijušā Valmieras rajona pašvaldībām esot juridiskās vai ikdienas sadarbības.

“Ar Valmieru konkrēti mums ir kopēja kapitālsabiedrība, VTU Valmiera, kas nodrošina sabiedrisko transportu, mums ir kopēja biedrība, ir saistības sportā, kultūrā un tūrismā. Ar Valku mūs principā nesaista nekas,” atklāj Rūjienas novada domes izpilddirektors Ivo Virsis.

“Būvvalde un izglītības pārvaldes joma mums ir veidotas sadarbībā ar Valmieras rajonu. Civilās aizsardzības joma kopā ar Valmieru ir veidota,” piebilst Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments.

Tāpēc te neizprot, kāpēc jārada jauni apgrūtinājumi ar Valku, ja vienkārši varētu turpināt esošās iestrādnes ar Valmieru. Tāpat rūjienieši un naukšēnieši nesaprot – kāpēc reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce visur uzsvēris, ka novadu apvienošanā ņem vērā iedzīvotāju ikdienas plūsmas, piemēram, kur brauc strādāt, kurā skolā bērni mācās, veic uzņēmējdarbību, taču Rūjienas un Naukšēnu gadījumā tas tiek ignorēts. Proti, ik dienu šo novadu iedzīvotāju plūsmas ir tieši uz Valmieru, nevis Valku.

“Papētot statistiku, ja diennaktī no Rūjienas uz Valku vidēji aizbrauc 321 automašīna, tad no Rūjienas uz Valmieru pāri par 2000. Arī ministrija uzsvērusi, ka viss tiks datos balstīts,” uzsver Virsis.

Turklāt – pat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieaicinātais pētnieks, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs norādījis, ka Naukšēni un Rūjiena jāapvieno Valmieras novadā. ”Tur ir pilnīgi skaidrs, ka viņu ikdienas plūsma ir uz Valmieru.”

Eksperts atzīst, ka ministrija pievelk Rūjienu un Naukšēnus klāt Valkai mākslīgi – bez ekonomiskā vai jebkāda cita pamatojuma. Lai atrisinātu situāciju, pētnieks piedāvājis Valkas novadu atstāt tādu, kāds tas ir šobrīd. ”Es uzskatu, ka Latvijai labākais variants būtu veidot Valkai izņēmuma statusu. Valka būtu ar īpašu statusu. Tur būtu ļoti daudz kas būtu jāizdara centrālajai valdībai, jo starp nozaru ministrijām un Igaunijas nozaru ministrijām jāsaslēdz līgumi, ka Valkas iedzīvotāji drīkst izmantot Valgas slimnīcas pakalpojumus un citu infrastruktūru. Tur viss ir tikai robežas viņā pusē.”

Taču šis piedāvājums nerada atbalstu koalīcijā, jo valdība negribot sevi apgrūtināt ar izņēmuma gadījumiem, – vērtē pētnieks. ”Un tad man bija plāns B. Lai arī tas nebūtu labākais variants, taču plāns B paredzēja esošo Valkas novadu sadalīt – Vijciemu un Zvārtavas pagastu pievienot Smiltenes novadam, pārējo – pie Valmieras.”

Kāpēc reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce spītīgi atsakās izskatīt kādu no alternatīvajiem variantiem un ignorē pašas ministrijas piesaistītā ekonomģeogrāfa viedokli, neizdevās uzzināt klātienē. Ministrs atteica interviju LNT Top10, jo viņam esot jāgatavojas klimata konferencei, taču ministrijas rakstveida atbilde arī īsti neatbild uz rūjieniešu un Naukšēnu iedzīvotāju bažām.

”Valdības atbalstītais modelis Ziemeļvidzemē paredz izveidot vairākas pašvaldības, kuru robežas daļēji nesakrīt ar agrākajām rajonu robežām. Šis modelis ir izvēlēts, lai nodrošinātu visu izveidoto pašvaldību atbilstību kritērijiem un to spēju izpildīt savas funkcijas,” teikts VARAM atbildē.

Rūjienieši un naukšēnieši akcentē, – nav pret teritoriālo reformu pēc būtības, jo vietvaru skaits esot jāsamazina, taču vēlas iekļaušanu tikai Valmieras novadā.

“Reformas mums vajag visos stūros un visos līmeņos. Šo lielo un dārgo birokrātisko aparātu un ierēdņu armiju mēs, tik maza valsts, ar tik mazu iedzīvotāju skaitu, ar tik mazu ekonomiku, vienkārši nevaram atļauties,” uzskaita Krastiņš.

Savukārt Naukšēnu domes vadītājs uzsver, – vietvaru politiķi necīnās par saviem krēsliem, jo Naukšēnos deputāta alga ir tikai 35 eiro mēnesī, jo maksā par nostrādātām stundām. Ir tikai divas sēdes mēnesī, un astoņos mēnešos algās visiem deputātiem kopā Naukšēnos izmaksāti nepilni 3000 eiro.

Ja politikas veidotāji ignorēs Rūjienas un Naukšēnu novadu iedzīvotāju iebildumus pret pievienošanu Valkai, vietējie zemnieki jau apzinājuši lauksaimniecības tehniku, ko dzīt uz Rīgu teritoriālās reformas likuma 1. lasījuma dienā.

Druvis, Naukšēnu novada laukstrādnieks, kurš ir pie stūres cūku mēslu vedējam, brīdina, – pie Saeimas, valdības vai Reģionālās attīstības ministrijas varot sanākt šmuce vārda tiešākajā nozīmē. “Šajā cisternā ir 30 tonnas cūku šķidro mēslu. Ja mūsos neieklausīsies, tad būsim spiesti vest šitos uz Rīgu un, kā saka, atsvaidzināt viņu prātus, ko viņi dara ar reformu,” sola Naukšēnu novada zemnieku saimniecības darbinieks Druvis Melkurts.

Šāds smirdīgais protests – valdības vai jebkādas citas ēkas apzināta notašķīšana ar cūku vircu – pēc Valsts policijas teiktā, varot tikt klasificēts vai nu kā administratīvais sods par sīko huligānismu, vai pat pēc kriminālpanta par mantas bojāšanu. Reformas pretinieki saka – nu tad atstāsim mēslu peļķi.

“Izliesim viņiem priekšiņā, lai paosta un padomā, lai atnāk pareizās domas galvā. Mums saka, ka mums ir demokrātiska valsts, bet te demokrātijai nav nekas tuvu. Kāds tur pants. Būs kaut kāds huligānisms, bet mēs esam spiesti, jo tā nevar, kā viņi nolēmuši darīt. Tā mums ir tikai bedre,” noteic Druvis.

Foto: ULDIS ĀBOLIŅŠ, LNT ZIŅAS