Aptiekas bažījas, ka pēc 9. februāra pacienti nevarēs nopirkt atsevišķas recepšu zāles

4 komentāri
Aptiekas bažījas, ka pēc 9. februāra pacienti nevarēs nopirkt atsevišķas recepšu zāles
VLADISLVAS PROŠKINS, F64

Jau pēc nepilna mēneša 32 Eiropas valstīs un arī Latvijā sāks darboties zāļu drošuma pārbaudes. Tā kā Eiropas līmeņa datubāzē, kurā tiks pārbaudīti medikamentu unikālie kodi, ražotāji vēl aizvien nav ievadījuši visas nepieciešamās zāles, aptiekām ir bažas, ka pēc 9. februāra, kad jaunā kārtība sāks strādāt, pacienti atsevišķas recepšu zāles nevarēs nopirkt

”Ja kāds no produktiem nav [datubāzē], tad pacients, ienākot aptiekā un izvēloties šo produktu, var šo produktu nedabūt. Tajā gadījumā, ja mēs produktu nevaram identificēt, verificēt, mēs to pacientam izsniegt nedrīkstam, mums tas ir jāliek karantīnas zonā. Problēmas aptiekā var būt, jo pacients pie zālēm netiks,” saka “Apotheka” valdes locekle Nora Krauja. Vienlaikus viņas pārstāvētais aptieku tīkls no savas puses drošības pārbaudēm ir gatavs, un visas aptiekas ir aprīkotas ar vajadzīgajiem skeneriem.

Jaunā kārtība paredz, ka ražotājam katrs zāļu iepakojums ir jāmarķē ar unikālu kodu, kurš jāievada kopīgā Eiropas datu bāzē. Brīdī, kad zāles nonāks pie pacienta, piemēram, aptiekā vai ārstniecības iestādē – kods tiks pārbaudīts. Ja tas neatbildīs datubāzē redzamajam, tad zāles pacientam izsniegtas netiks, jo tās var būt viltotas. Pret viltošanu tiks pārbaudītas recepšu zāles un bezrecepšu omeprazols, kura viltošanas gadījumi iepriekš konstatēti.

Sistēmas ieviešana prasa no procesā iesaistītajiem investīcijas. Zāļu ražotājiem vajadzīga nauda, lai katru zāļu paciņu nodrošinātu ar unikālu kodu. Vislielākās bažas, ka drošuma pārbaužu dēļ celsies zāļu cenas, ir ražotājam “Grindex”, kurš divos gados jauno prasību izpildei būs spiests tērēt vismaz sešus miljonus eiro.

”Mēs būsim gatavi, viss iet pēc plāniem, iekārtas ir uzstādītas, nauda ir samaksāta. Papildu izmaksas šādā veidā uzliktas ir un tās nav mazas. Cenas vidēji vismaz par pieciem procentiem būs jāceļ,” prognozē AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis. Viņš arī apšauba, ka drošuma pārbaudes sasniegs savu mērķi, jo tās nespēšot kontrolēt internetā nelegāli pārdotos medikamentus, kuri pacientiem bieži vien var būt bīstami.

Tikmēr citas prognozes pacientu maciņiem ir draudzīgākas. Speciāli verifikācijas sistēmas  izveidošanai un uzturēšanai ražotāju, lieltirgotavu, aptieku un paralēli importēto zāļu izplatītāju izveidotās biedrības – Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane saka, ka pamata zāļu cenu pieaugumam nav. ”Būtībā tā ir tāda pati investīcija kā jebkura cita attīstības investīcija,” uzskata biedrības vadītāja.

Par daudz mazāku cenas pieaugumu runā arī Veselības ministrija (VM), kas balstās uz Eiropas Komisijas (EK) prognozēm. ”Kad EK skatīja regulu, pēc viņu aprēķiniem tie bija 0,016 eirocenti [klāt pie viena iepakojuma]. Bet, ja ražotājs saka, ka [izmaksas ir] lielākas, tās iespējamas arī lielākas, jo par šīs sistēmas ieviešanu ražotāji ir atbildīgi,” norādīja VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.

Eiropas līmeņa sistēma tapusi, jo vidēji gadā bloka legālajā tirgū tiek konstatēts pusotrs miljons viltotu zāļu iepakojumu. ”Latvijā statistika pagaidām uzrāda, ka šādu gadījumu nav, bet reālos datus mēs redzēsim pēc 9. februāra,” sacīja Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja. Jau nākamnedēļ valdība lems par noteikumu grozījumiem, kas izņēmuma kārtā ļaus drošuma pārbaudes neveikt, piemēram, ģimenes ārstiem, vakcinējot pacientus. Vakcīnas iepriekš pārbaudīs lieltirgotavas.

Drošuma pārbaudes būs jāveic tikai tām recepšu zālēm, kas saražotas pēc 9. februāra. Iepriekš ražotās tiks tirgotas tāpat kā līdz šim.