Aptauja: Pandēmijas laikā 40% iedzīvotāju biežāk izjūt dusmas

1 komentārs
Aptauja: Pandēmijas laikā 40% iedzīvotāju biežāk izjūt dusmas
KASPARS KRAFTS, F64

40% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā biežāk izjūt dusmas, turklāt 17% no viņiem norāda, ka dusmas izjūt izteikti biežāk, secināts “Benu aptiekas” “Stresa termometra” aptaujā, kas veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Gemius”.

41% aptaujāto dusmu līmenis pandēmijas laikā nav mainījies, 9% dusmojas mazāk, bet 10% konkrētu atbildi nevarēja sniegt.

Izteikti biežāk dusmas pandēmijas laikā izjūtot jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuru vidū 55% aptaujāto pēdējo 12 mēnešu laikā biežāk izjūt dusmas. No tiem 29% dusmas izjūt izteikti biežāk, bet 26% – nedaudz biežāk nekā parasti.

Salīdzinot datus pēc respondentu dzimuma, secināts, ka dusmas pandēmijas laikā biežāk izjūt sievietes. Kopumā pēdējo 12 mēnešu laikā 41% sieviešu dusmojas biežāk, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 38%.

Aptaujas datos būtiskas atšķirības parādās arī pēc ģimenē lietotās sarunvalodas. Krievvalodīgo vidū dusmas pēdējo 12 mēnešu laikā biežāk izjūt 48% respondentu, kamēr latviešiem šis rādītājs ir 38%.

Tāpat aptaujas rezultāti atklāj, ka izteikti biežāk dusmas izjūt jaunieši, kas skaidrojams ar to, ka pandēmija ir atņēmusi viņiem iespēju socializēties un nodarboties ar aktivitātēm, kas pirms pandēmijas bija pašsaprotamas.

Psihoterapeits Andris Veselovskis skaidro, ka šobrīd ir pagājuši vairāk nekā 12 mēneši kopš pandēmijas sākuma, un šajā laikā cilvēki turpina izjust ļoti plašu emociju spektru – daļai tā ir neskaidrība, apjukums, bailes, bezcerība, citiem apātija pret apkārt notiekošo, bet vēl daļai – cerības saistībā ar masu vakcinēšanās sākumu un potenciālo dzīves normalizēšanos.

Psihoterapeits atzīmē, ka šādos apstākļos dusmas ir normāla organisma reakcija uz ārējiem nelabvēlīgiem faktoriem, proti, organismā iedegas “sarkanā lampiņa” un tiek mobilizēti aizsargājošie spēki. Visbiežāk dusmas rāda, ka ir jācīnās pret apdraudējumu – ienaidnieku, slimību, nelabvēlīgiem apstākļiem un tamlīdzīgi.

Veselovskis uzsver, ka adekvātā daudzumā dusmas ir veselīga emocija, jo tā palīdz cilvēkam adaptēties dažādās dzīves situācijās, piemēram, aizstāvēt sevi, atrisināt kādu problēmu un uzņemties iniciatīvu. Vienlaikus svarīga ir pašregulācija – problēmas risināt dienas laikā, bet vakarpusē atslābināties un labi izgulēties.

Pandēmija sniedz iespēju mācīties dusmas pārvaldīt un izmantot šo enerģiju problēmu risināšanai, norāda psihoterapeits. Pēc viņa paustā, būtiskākais ir neizgāzt dusmas uz tuviniekiem un iemācīties šīs emocijas palaist vaļā.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Gemius”, aptaujājot 1747 respondentus.

1 komentārs