Aptauja: 88% skolēnu nejūtas pilnvērtīgi sagatavoti gala eksāmeniem

6 komentāri

Pandēmijas radītā neskaidrība izglītības nozarē arvien dara nervozus daudzus skolēnus, kuriem jau tagad skaidrs, ka šajā mācību gadā viņi skolās neatgriezīsies. Taču vislielākās klapatas ir skolu beidzējiem. Ārkārtas situācijas pagarinājums neļaus maijā beidzot sākt centralizētos eksāmenus. Pašreiz cerības tiek liktas uz jūniju, bet garantēt to, protams, nevar.

Šā brīža eksāmenu sesijas grafiks paredz, ka svešvalodu eksāmenus skolēni kārtos, sākot ar 2. jūniju. Līdz ar to arī pārējo eksāmenu kārtošanas datumi pārceļas uz vēlāku laiku. Vienlaikus šobrīd tiekot strādāts pie eksāmenu uzdevumu samazināšanas.

“Mēs šobrīd esam izstrādājuši jaunu eksāmenu grafiku, kuri sāktos jūnija sākumā, 2. jūnijā. Pirmā nedēļa būtu svešvalodu eksāmeni, sāktos ar angļu valodu, pēc tam attiecīgi viss pārējais grafiks noritētu jūnijā un papildu termiņi jūlijā. Mēs arī šobrīd strādājam, lai nedaudz samazinātu apjoma ziņā eksāmenu lielumu, lai nebūtu jāpilda tik daudz uzdevumu, kā plānots, tā ka saturs arī nedaudz samazināsies, es negribētu teikt atvieglots, jo mazāks uzdevumu skaits nenozīmē, ka grūtības pakāpe mazināsies,” skaidro Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

Tiesa, ņemot vērā, ka šobrīd nevar prognozēt pandēmijas attīstības tendences un to, vai valdībai nenāksies ārkārtējo stāvokli pagarināt vēlreiz, netiek izslēgts scenārijs, ka topošajiem absolventiem eksāmena atzīmes vietā uz atestāta būs vien mācību priekšmeta vidējā gada atzīme.

“Ja eksāmenu sesija nevar notikt nedz jūnijā, nedz jūlijā, tad loģiski, ka mēs rēķināmies ar to, ka eksāmenu sesija var tikt atcelta un skolēniem tiktu izliktas gala atzīmes pēc gada rezultāta. Mēs saprotam, ka mācību gads noslēgsies attālināti, līdz ar to esam izstrādājuši ieteikumus gan vērtēšanai mācību gada attālināti, gan arī eksāmenu gatavošanai,” norāda Catlaks.

Šādu scenāriju kategoriski neatbalsta liela daļa izglītības iestāžu. Tā, piemēram, Rīgas 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis TV3 Ziņām pauda uzskatu, ka tādējādi tiek ierobežotas audzēkņu iespējas turpmākās izglītības iegūšanā. Proti, jaunieši pēc vidējās izglītības iegūšanas iesniedz dokumentus vairākās augstskolās vienlaikus. Līdz ar to arī iestājeksāmenus vajadzētu kārtot vairākkārt. Turklāt Latvijas skolās ir krasi atšķirīga vērtēšanas sistēma un dažbrīd arī subjektīvs skolotāju vērtējums.

“Es domāju, ka tas nav labs signāls, jo tad mēs šo skolēnu tiesības – pilnvērtīgi pabeigt vidējo izglītību – ierobežojam. Mums ir ļoti dažāda skolu un skolotāju vērtēšanas sistēma iekšēji, tāpēc centralizētais eksāmens ir ļoti būtisks, tas ir atlases princips, un līdz šim arī ārzemju universitātes to ļoti nopietni uztvēra,” teic Priekulis.

Tikmēr aptaujā noskaidrots, ka paši skolēni, tostarp – 9. un 12. klašu audzēkņi – kas jau divas nedēļas mācās attālināti – laikā pirms eksāmeniem jūtas slikti vai nepilnvērtīgi sagatavoti gala pārbaudījumiem. Viņi norāda, ka pedagoga klātienes atbalsts aizvien ir ļoti nepieciešams, lai sasniegtu labus mācību rezultātus.

“Tikai 12% respondentu atbildēja, jā, ka viņi ir sagatavoti eksāmeniem. Līdz ar to mēs varam domāt, ka – protams, ka jaunieši nekad nebūs gatavi eksāmeniem, bet pašapliecināšanās un spēja mācīties tas arī viņiem ir izaicinājums. Skolā šis grafiks spiež mācīties un iet uz priekšu, savukārt šobrīd neviens viņiem nestāv blakus un neliek darīt, protams, ir dažādas ģimenes, ja skolēnam būtu nodrošināta mācību telpa un vide, tad šie dati būtu daudz labāki,” skaidro ”Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Vienlaikus aptaujā noskaidrots, ka pedagogi ir vienisprātis, –  mācību gads nav jāpagarina, jo topošajiem absolventiem pēdējie mācību gada mēneši ir paredzēti mācību vielu atkārtošanai. Proti, pedagogi uzskata, ka arguments, ka skolēni ārkārtējās situācijas dēļ būs nesagatavoti eksāmeniem, nav patiess.