Anna Kokare – koriste ar 77 gadu pieredzi

2 komentāri
Anna Kokare – koriste ar 77 gadu pieredzi

Dziesmu svētku sērijā “Sanāciet, Sasadancojiet!” šīs nedēļas stāsts ir ar vēsturisku skatu. Par Annu Kokari, kura 1940. gadā kā 13 gadus veca meitene no Varakļāniem bija to Latgales Dziesmu svētku koristu pulkā, kuri Daugavpils estrādē izdzirdēja paziņojumu, ka Krievijas karaspēks šķērsojis Latvijas robežu. Tie izrādījās pēdējie brīvvalsts Dziesmu svētki līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai. Bet Annas kundze joprojām dzied korī – nu jau 77 gadus, un arī šogad gatavojas Dziesmu un deju svētkiem. 

Annai Kokarei ir 90 gadi. Lai gan viņai piemītošais žirgtums, apņēmība un humors par to neliecina. Vairākas reizes nedēļā viņa dodas uz kora mēģinājumiem “VEF” kultūras pilī. Tūlīt apritēs 20 gadi kopš viņa dzied korī ”Vefieši”.

Annas kundzes koristes karjerai ir sena vēsture, tā sasaucas arī ar Latvijas smagākajām lappusēm. 1940. gadā Anna ar Varakļānu skolas kori devās uz Latgales Dziesmu svētkiem Daugavpilī. Tolaik 13 gadus vecā meitene bija to 8000 koristu rindās, kuriem stāvot Stropu kalna estrādē, pirmajiem tika paziņots, ka Krievijas karaspēks tikko ienācis Latvijā.

“Teica – atbrauks Ulmanis. Un mēs dziedam un dziedam, dziedam un dziedam. Un tad uzreiz pasaka, ka Ulmanis nebrauks, jo krievu karaspēks pāriet robežu. Es tad vēl nesapratu, ko tas nozīmē, kas pa režīmu, vai būs karš vai kautiņš, vai mūs bombardēs vai kas, bet tās tantes man blakus, vecākās paaudzes, tās tā raudāja, vispār gaudoja! Un tad mēs dziedājām “Dievs, svētī Latviju” un (..) visa estrāde skanēja,” viņa atceras.

Anna atceras paniku, ar kādu daudzie tūkstoši Latgales dziesmu svētku dalībnieku stāvgrūdām pārpildījuši vilcienus, visi ātrāk gribēja tikt uz mājām pie savējiem.

44 gadus viņa strādājusi par medmāsu, kā pati saka, viņai piemīt liela cilvēkmīlestība, un tik pat liela mīlestība ir dziedāšana. Lielāko dzīves daļu dziedājusi Gulbenes korī “Atbalss”, pirms pārcēlās uz Rīgu un kļuva par ”vefieti”.

Annai ir seši mazbērni un astoņi mazmazbērni, arī tos viņas mudina dziedāt: “Nu, man tā liekas tāda kā pacilātība, gribas tā kā izvērsties, tā kā plaušas izvēdināt, kaut kādu tādu enerģiju dod. Nu vispār ļoti patīk! Un es jau arī saviem bērniem saku, maziņajiem, kas tur tajā šūpulītī  čuč: dziedi, dziedi, dziedi viņam, lai viņš dzird!”

Viņa nav skaitījusi, cik Dziesmu svētkos savā mūžā piedalījusies, taču atmiņā visspilgtāk iespiedusies tieši gatavošanās svētkiem un lielā saliedētība. To, vai valsts simtgades Dziesmu svētkos būt koristu rindās estrādē vai tomēr skatītāju vidū, viņa vēl nav izlēmusi.

“Man ir tie gadiņi un man vienkārši bail, nu redzēs vēl jau jānodzīvo. Man Ieva saka: vari apsēsties uz kāpnītēm. Bet tur tas gājiens un uziešana un noiešana, no ka var zināt, riskanti un drusciņ bail,” stāsta pieredzējusī kora dziedātāja.

Par spīti tam, kora mēģinājumus Anna neizlaiž. Tūlīt priekšā skate un koris tai gatavojas ļoti atbildīgi. “Jābūt ir visiem, jo skate ir caurlaide uz dziesmu svētkiem. Tā kā nekādus man te “es šodien nē, es šodien nē”, bet es tā kā jā,” viņa saka.

Anna ir pārliecināta – kad latvieši dzied, viņi mazliet atdzimst un sajūt stiprās tautas saknes: “Lai skaisti dziesmu svētki izdodas latviešu tautai, tiešām un galvenais, ka vajag tādu mīlestību un cieņu tādu, un nestrīdēties! Lai turās!”

2 komentāri