ĀM: Latvijas iedzīvotāji joprojām nevīžīgi izturas pret ceļošanu uz ārvalstīm

2 komentāri

Latvijas iedzīvotāji joprojām mēdz samērā nevīžīgi izturēties pret savu ceļošanu ārvalstīs. Ārlietu ministrija (ĀM) trešdien iepazīstināja ar statistiku par pērn mūsu valstspiederīgajiem sniegto konsulāro palīdzību.

Ārlietu ministrijas Konsulārais dienests strādā divos virzienos – konsulārie pakalpojumi, kurus sniedz pamatā citu valstu iedzīvotājiem šeit, Latvijā, un konsulārā palīdzībā, Ārlietu ministrijai nākot talkā Latvijas valstspiederīgajiem, kuri ārzemēs iekļuvuši kādā nelaimē.

Pagājušajā gadā Konsulārajā departamentā saņemti 3,6 tūkstoši zvanu, vairāk nekā tūkstoš gadījumu sniegta bezmaksas palīdzība mūsu valstspiederīgajiem ārvalstīs un aptuveni tikpat izsniegtas atgriešanās apliecības, lai Latvijas iedzīvotājus atdabūtu mājās.

Šie skaitļi gadu no gada mainās, skaidru tendenci no tiem izsecināt nevar, taču kopumā Ārlietu ministrijā atzīst, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām samērā pavirši attiecas pret ceļošanu uz ārzemēm. Cilvēki vairāk pievēršot uzmanību dokumentiem un apdrošināšanai, taču ir ļoti pasīvi attiecībā uz ieteicamo pieteikšanos konsulārajā reģistrā.

“Konsulārais reģistrs kļūst populārs pēc kādiem ievērojamiem krīzes notikumiem. Sabiedrības liela daļa domā, ka ar to jau nekas nenotiks. Tas diemžēl ir vērojams jau gadu desmitiem. Mēs cītīgi pie tā strādājam,” TV3 Ziņām norāda ĀM Konsulārās palīdzības nodaļa vadītāja Nora Redliha.

Vienlaikus Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs ir pieejama atmaksājamā palīdzība, pēc būtības bezprocentu aizdevums, lai varētu atgriezties mājās. Pērn tie piešķirti 14 gadījumos par kopumā pieciem tūkstošiem eiro. Šis mehānisms ieviests 2012. gadā, un kopš tā laikā izmaksāti teju 50 tūkstošu eiro.

Ārlietu ministrijā gan atzīst, – vēl aiz vien nav atmaksāti vairāk nekā 60% summas, kuru šīs palīdzības saņēmējiem jau būtu vajadzējis atdot. Visbiežāk šāda palīdzība nepieciešama Latvija valstspiederīgajiem Dienvidamerikā, kur tie iznākuši no cietuma.

“Arī citās Eiropas valstīs tā ir ierasta prakse. Ir daļa, kas, nepopulāri sakot, ir norakstīta no valsts budžeta, lai Latvija palīdzētu saviem valstspiederīgajiem,” atklāj ĀM Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa.

Situācijas, kad Ārlietu ministrija cenšas sniegt palīdzību mūsu valstspiederīgajiem ārvalstīs, nereti gūst arī lielu sabiedrības uzmanību. Pērn zināmie gadījumi bija Irānas ostā aizturētais tankkuģis “Stena Impero”, uz kura klāja bija arī Latvijas pilsonis, mūsu valstspiederīgās atgādāšana mājās no koronavīrusa epicentrā esošās Uhaņas, kā arī Kristīnes Misānes lieta.