ĀM: Latvija turpinās uzstāt, ka ES galvenajam mērķim ir jābūt dzīves līmeņa izlīdzināšanai

4 komentāri
ĀM: Latvija turpinās uzstāt, ka ES galvenajam mērķim ir jābūt dzīves līmeņa izlīdzināšanai
Foto: Reuters / LETA

“Tas būs nevis sprints, bet maratons vismaz gada garumā,” tā politiķi raksturo gaidāmo cīņu par Eiropas Savienības (ES) jauno budžetu, kas stāsies spēkā 2021. gadā.

Eiropas Komisija (EK) šonedēļ izteica savu piedāvājumu, kas Latviju neapmierina, jo paredz samazināt finansējumu lauksaimniekiem un Eiropas fondiem, no kuriem tiek finansēta, piemēram, ceļu būve.

Ar ES budžeta projektu Briselē iepazīstināja EK prezidents Žans Klods Junkers. Jauno daudzgadu budžetu Komisija sagatavojusi, ņemot vērā iztrūkumu, kādu radīs Lielbritānijas izstāšanās. Tiek lēsts, ka “Brexit” dēļ gadā tiks radīts līdz pat 15 miljardu eiro liels robs.

Vienlaikus, solot vairāk naudas izglītībai, zinātnei, robežu kontrolei un drošībai, EK arī piedāvā “apcirpt” finansējumu. Tās ieskatā lauksaimniekiem nauda būtu jāsamazina par 5%, bet par 7% mazāk jāatvēl tā sauktajai kohēzijas politikai jeb ES fondiem, kas paredzēti nabadzīgākajiem reģioniem.

Latvijai šāds piedāvājums nav pieņemams, jo neatbilst nacionālajām interesēm. Tā norāda amatpersonas, solot kaulēties par izdevīgākiem nosacījumiem.

Edgars Putra
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs

Joprojām mēs uzskatām, ka mēs stipri iepaliekam no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Tāpēc īstenībā mūsu prasība saglabāt vismaz esošajā līmenī, es domāju, ka ir diezgan pamatota.

EK piedāvājumu kā netaisnīgu raksturo arī Ārlietu ministrijā (ĀM). “Mēs uzstāsim, ka joprojām galvenajam Eiropas Savienības budžeta mērķim ir jābūt dzīves līmeņa izlīdzināšanai. Tas nozīmē, ka nevar būtiski samazināt finansējumu kohēzijas politikai. Attiecībā uz tiešmaksājumiem lauksaimniecībā, mēs sagaidām, ka tie būs taisnīgi. Jo šobrīd mūsu lauksaimnieki saņem tikai 57% no Eiropas Savienības vidējiem tiešmaksājumiem. Un tur arī mēs sagaidītu pieaugumu,” norāda ĀM paralmentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (Vienotība).

Tikmēr Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja vērš uzmanību Junkera piedāvājumam ļaut apturēt vai samazināt Briseles finansējumu tām dalībvalstīm, kurās klibo tiesiskums.

Lolita Čigāne
Eiropas lietu komisijas vadītāja (Vienotība)

Par ko Latvijai būtu jābūt ļoti uzmanīgai, ir par to, ka Eiropas Komisija ir signalizējusi, ka šī attīstības nauda tiks sasaistīta, piemēram, ar likuma varas jautājumiem. Un arī šajā ziņā mūsu valsts ir klibojusi. Mums ir uzlabojumi, kas ir jāveic šajā ziņā.

EK vienlaikus piedāvā palielināt dalībvalstu iemaksas kopējā budžetā, ko Latvija novērtē atzinīgi.

Zanda Kalniņa-Lukaševica
ĀM paralmentārā sekretāre (Vienotība)

Latvija šajā periodā saņem uz katru iemaksāto eiro 4 eiro atpakaļ. Nākamajā periodā, visticamāk, nebūs šo 4 eiro atpakaļ. Bet, pat ja tas ir, piemēram, un es šobrīd tiešām runāju aptuveni, viens pret trīs, – joprojām tas ir ieguvums. Tādēļ Latvijas intereses ir, lai Eiropas kopējais budžets būtu pietiekams. Un to var panākt ar lielākām iemaksām.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju, Latvija ES budžetā iemaksā aptuveni 275 miljonus eiro gadā. Kāds būs iespējamais iemaksu palielinājums, aprēķini vēl nav zināmi.

Tiek prognozēts, ka cīņa par jauno budžetu ilgs vismaz gadu vai pat divus. Un, kā norāda analītiķi, tas būs jauns pārbaudījums Eiropas Savienības vienotībai.