Akustiskās koncertzāles būvniecība – vien pēc desmit gadiem?

2 komentāri

Vai pamazām atkal izplēn Nacionālās akustiskās koncertzāles projekts uz AB dambja? Kultūras ministrija tagad pieļauj, ka koncertzāles būvniecību varētu sākt vien aptuveni pēc desmit gadiem un jāsludina jauns metu konkurss. Ministrs gan sola, ka valdība par projekta nākotni varētu izlemt vēl šogad.

Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai pieejamie 23 miljoni Eiropas struktūrfondu finansējuma, kurus iepriekš tika plānots izmantot AB dambja pamatu nostiprināšanai, šobrīd sadalīti citām kultūras nozares vajadzībām, kā arī ieplūdināti valsts kopējā budžetā.

Tā pēc Latvijas Mūzikas padomes sēdes paziņoja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA). Viņš vienlaikus pieļāva, ka pirms 15 gadiem izvēlētais AB dambis vairs netiek izskatīts kā reāls variants koncertzāles būvniecībai. Ministrs arī uzskata, ka būtu jāsludina jauns metu konkurss.

“Vēlreiz sadarbībā ar ar nozarēm konstatējuši kāds tad ir šis nepieciešamais koncerta zāles apjoms no Kultūras ministrijas puses. Tieši tāds pats uzdevums mums ir no Ekonomikas ministrijas puses attiecībā par iespējamo konferenču telpu. Un tad es domāju jau varētu sekot kāds starpziņojums, un pēc tam jau virzīties šī publiskās privātās partnerības modeļa virzienā, jo runājot jau par konkrēta konkursa nolikuma izstrādāšanu,” norāda Puntulis.

Kopumā kā piemērotas koncertzāles būvniecībai ir minētas 9 vietas, tostarp arī Andrejosta un Skanste.

“Racionālākais risinājums un valstij visizdevīgākais kurš neprasa tūlītējos ieguldījumus n valsts budžeta, finansēšanas modelis ir publiskā privātā partnerība. Un publiskā privātā partnerība ir izvērtējams kā finansēšanas modelis jebkurai no vietām, tajā skaitā AB dambim,” teic Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.

Tomēr publiskā privātā partnerība ir iespējama pie nosacījuma, ja valsts savā īpašumā saņemtu zemi. Mūziķi cer, ka visas nepieciešamās formalitātes politiķi spēs atrisināt pēc iespējas ātrāk, jo koncertzāles atrašanās vieta un būvēšanas veids esot otršķirīgi jautājumi.

“Tas nozīmīgākais ir tas, ka mūziķiem šobrīd nav kur spēlēt, viņiem nav kur apģērbties, viņiem nav kur aiziet uz tualeti. Tas ir tas būtiskākais. Un vai tas risinājums tiek panāks publiskās partnerības veidā, vai citādā veidā – vai ar koncertzāli un konferenču centru, vai tikai koncertzāle – tas viss ir sekundārs. Pat primāra lieta ir kauna lieta, ka mums tās zāles nav,” pauž Latvijas Mūzikas padomes priekšsēdētājs Egīls Šēfers.

Lēmumu par tālāko Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstības scenāriju Ministru kabinets varētu pieņemt līdz šī gada beigām.