Aizvien tiesā Bērnu slimnīcas ziedojumu izzagšanā vainotos, kas uzdarbojās pirms 10 gadiem

1 komentārs
Aizvien tiesā Bērnu slimnīcas ziedojumu izzagšanā vainotos, kas uzdarbojās pirms 10 gadiem
Foto: LETA

Pirmdien notika kārtējā tiesas sēde tā sauktajā Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietā, kuras notikumi ir nepilnus desmit gadus veci.

Toreiz KNAB atklāja kukuļošanu Bērnu slimnīcas būvniecības iepirkumos, bija aizdomas, ka, mākslīgi sadārdzinot izmaksas, daļa naudas aizplūdusi uz “Tautas partijas” kasi.

Šī partija jau sen vairs nepastāv, bet lieta pat pirmajā instancē joprojām nav iztiesāta – un, visticamāk, tik drīz arī nebūs.

Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietu tiesa sāka skatīt 2013. gadā, visi astoņi apsūdzētie norādīja, ka savu vainu prokuratūras inkriminētajās noziedzīgajās darbībās neatzīst.

No apsūdzības izriet, ka slimnīcas valdes loceklis un Iepirkumu komisijas vadītājs Arnis Kramzaks pierunājis būvuzņēmējus mākslīgi sadārdzināt dažādiem iepirkumu konkursiem iesniegto pieteikumu izmaksu tāmes.

Prokuratūra izpētījusi, ka vienā epizodē bijis paredzēts mākslīga sadārdzinājuma ceļā izkrāptos teju 17 000 eiro pārskaitīt “Tautas partijai”, izmantojot vairākus starpniekus, taču nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka nauda galu galā sasniegusi adresātu.

Kategoriski pret filmēšanu tiesas zālē iebilda apsūdzētais Kramzaks, kuru prokuratūra uzskata par noziegumu galveno plānotāju.

Arnis Kramzaks
apsūdzētais

Plašsaziņas līdzekļos tiek atspoguļota negatīva attieksme pret apsūdzētajiem, pausts tikai prokurora viedoklis, kurš reizēm ir ačgārns, es uzskatu, tas varētu radīt papildu spriedzi starp plašsaziņas līdzekļiem.

Apsūdzētais kādreizējais slimnīcas saimniecības direktors Aivars Lisenko arī tiesas zālē slēpās, seju aizsedzot ar roku, un vēl pirms sēdes no jautājumiem vienkārši aizmuka.

Par lietas lēno virzību neapmierināts gan prokurors, gan aizstāvji, gan arī paši apsūdzētie.
Māris Leja
prokurors

Es jau ar bažām gaidu šodienu, kā mums tas norisināsies. Ja par katru liecības fragmentu lasīšanu, nelasīšanu, diskutēsim stundu, aizstāvji prasīs pārtraukumu stundu, lai iepazītos. Tiesas sēdes sazīmētas līdz 2019. gada maijam. Vai pietiks – grūti teikt.

Prokurors kā piemēru min iepriekšējo tiesas sēdi, kas izvērtās par murgu. “Aizstāvības taktika, kas ir vērsta uz to, lai maksimāli izsmeltu savas tiesības, kas robežojas ar ļaunprātīgu tiesību izmantošanu. Pagājusī tiesas sēde: kad tika noklausītas viena apsūdzētā liecības, visu pārējo laiku nodarbojāmies ar jautājumu – lasīsim, vai nelasīsim, pratīsim, vai nepratināsim.”

Advokāti savukārt vērš uzmanību uz nebūšanām likumos, ar kurām uzspiestas birokrātiskas prasības.

Saulvedis Vārpiņš
advokāts

Jāmaina likumdošana, lai nevajadzētu ierasties tām personām, uz kurām konkrētās epizodes neattiecas. Ļoti bieži iznāk tiesas sēdes atlikt dēļ tā, ka nav ieradies kāds no apsūdzētajiem, kura lietu tajā dienā vispār neskata. Ja persona nevēlas piedalīties, vai viņam obligāti jāuzspiež dalība.

Lietā par cietušo atzīta Bērnu slimnīca, kas no apsūdzētajiem vēlas piedzīt teju 120 000 eiro lielu kompensāciju, kā cietušais atzīts arī Bērnu slimnīcas fonds. Šī lieta savulaik lielu uzmanību piesaistīja noziegumu zemiskā rakstura dēļ: nauda zagta arī no tautas savāktajiem ziedojumiem slimnīcas “Vecāku mājas” celtniecībai, kuras tāmi afēristi mākslīgi palielināja par 30 000 eiro.

1 komentārs