Aizsargājamie dzīvnieki: nelegāli tirgo polārlāča ādu un peļu klijāna izbāzeni

1 komentārs

Regulārs bizness vai individuāls gadījums nezināšanas dēļ. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) un Valsts policija (VP) konfiscē nelegāli tirgotu polārlāča ādu un peļu klijāna izbāzni. Cik izplatīta šobrīd Latvijā ir dažādu priekšmetu tirdzniecība no īpaši aizsargājamiem dzīvniekiem un putniem?

Latvijā, kā citviet Eiropas Savienībā (ES), aizliegts tirdzniecībā piedāvāt gan dzīvus īpatņus, gan izstrādājumus no savvaļas sugām, ja nav iespējams  pierādīt to legālo izcelsmi.

Teju kā konstatēti centieni caur sludinājumu portālu “SS.lv”, pārdot peļu klijāna izbāzni par 380 eiro, kā arī polārlāča ādu par 200 eiro. Mantas konfiscētas un tirgotājiem tagad draud naudas sods.

“Par laimi, viņa nav pavisam svaiga, tas nav dzīvnieks, kas nomedīts pēdējos gados. Kādi 10 -15 gadi atpakaļ varētu būt – tēviņš, pieaudzis un dzīvnieka kvalitāte liecina, ka bijis labā veselības stāvoklī,” norāda DAP Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis.

Lāčādas cena liekot ticēt, ka tās tirgotājs, ādu pats nav ieguvis. Jo melnajā tirgū tās vērtība ir vairāki tūkstoši. “Jo šīs pašas medības legālās, kurās ir iespējams legāli nomedīt, ir dārgs process, un šīs trofejas ievešana pēc tam arī ir dārga, lai trofeju pēc tam pārdotu par pavisam citu summu,” teic DAP Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs.

Savukārt peļu klijāns tirgots kā vistu vanags, kas kārtējo reizi apliecinot, ka paši pārdevēji nezina, ar ko viņiem darīšana. Tiesa, nereti dabā šie putni sastopami arī kā nejauši bojā gājuši.

“Dabā atrastu šādu dzīvnieku nevar nest mājās un veidot izbāžņus un tirgot. To var tikai ar DAP atļauju, bet tā neparedz, ka var tirgot, tikai veidot izbāzni sabiedrības izglītošanai,” skaidro DAP pārstāvis.

Policijā apliecina – abi šie gadījumi nav bijuši saistīti. Tāpat ir pārliecība, ka te nav runa par rūdītiem kontrabandistiem.

“Mēs nevaram šobrīd runāt, ka persona x regulāri tirgotu kādus retus dzīvniekus, vai izbāzeņus. Nē, šie gadījumi, ko esam konstatējuši ir individuāli, un katrs šis stāsts ir atšķirīgs. Te nevar runāt par biznesu. Cilvēki atrod, vai uzdāvina. Es domāju, ka tā ir cilvēku nezināšana,” saka VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Kristaps Kalniņš.

Sabiedrības izglītošanas nolūkos Dabas aizsardzības pārvaldē pilni plaukti ar aizsargājamām sugām, kas konfiscētas gan uz robežas, gan tepat iekšējā tirgū.

“Tendence diemžēl ir stabila. Redzam, ka gadu no gada ir izmaiņas, bet tas vidējais rādītājs paliek kāds tas bija desmit gadus atpakaļ un tie ir aptuveni līdz 20-30 pārkāpumi gada laikā uz ārējām robežām, 10-15, kas tiek atklāti iekšējā tirgū,” saka DAP Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs.

Uz robežas visbiežāk tiek konfiscēti dažādi suvenīri – cilvēki no eksotiskām valstīm ieved koraļļus, čūskas pudelēs, čūskādas izstrādājumus. Taču pavisam citos mērogos ir īpašu aizsargājamo sugu kā orhidejas, kaktusveidīgo ekstraktu saturoša kosmētika, kas nonāk Latvijā daudz lielākās kravās.

Iekšējā tirgū vispopulārākais ir brūnais lācis – pēdējo gadu laikā tie ir 15 gadījumi, kuros tirgotas lāčādas, vai lāča žults saturoši pārtikas produkti un citi izstrādājumi. Tāpat plēsīgo un pūčveidīgo putnu izbāžņi ir populāri, kā arī eksotisko mājdzīvnieku tirdzniecība.

“Paskatoties pasaules tendences ar apdraudēto sugu tirdzniecību, tas ir viens no nozīmīgākajiem pēc naudiskā apmēra noziegumiem pasaulē, tirgus ir starptautisks, un daļa tirgus ir ES, un mēs arī esam viens no tiem riska objektiem, pa kuru var kaut ko transportēt,” saka DAP pārstāvis.

Konfiscētās mantas var arī iznīcināt un pārdot, tiesa, Latvijas praksē pārdošanas gadījumi vēl nav, bet iespējams būs precedents. Runa ir par konfiscēto koraļļu iežu kravu.

“Iespējams prātīgs solis būtu atgriezt akvārijos izmantošanai nevis sasmalcināt un pilnīgi skaidrs, ka 10 tonnas mēs sabiedrības izglītošanā neizmantosim,” norāda DAP Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs.

Koraļļu iežu kravas vērtība varētu būt vairāki desmiti tūkstoši.