Aizbraukušo plānus atgriezties Latvijā aizēno uztraukums par algu un sociālo stabilitāti

27 komentāri

Latvijā joprojām vairāk cilvēku nomirst nekā piedzimst, un kopā ar augstajiem emigrācijas rādītājiem tas Latviju ierindo straujāk izzūdošo nāciju saraksta augšgalā. Pētnieki uzsver – ar aizbraukušo atgriešanos vien nebūs līdzēts, taču arī šajā jomā vēl ir neizmantotas iespējas.

Pēdējo piecpadsmit gadu laikā Latviju pametuši aptuveni 300 000 cilvēku. Pētniekiem nav šaubu, ka galvenais aizbraukšanas iemesls ir ienākumu līmenis, – cilvēki, kas pamet Latviju, lielākoties to dara, jo citur var vairāk nopelnīt.

Aptuveni 40% no aizbraukušajiem jeb vairāk nekā 120 000 cilvēku apsvērtu iespēju atgriezties, ja apstākļi Latvijā uzlabotos, ar to domājot labāk atalgotu darbu un sociālo stabilitāti. Aizbraukušajiem, piemēram, ir svarīgi, vai viņu bērniem, kuri, iespējams, nerunā perfektā latviešu valodā, būs viegli integrēties skolās, kā arī, vai ģimenei izdosies tikt pie mājokļa.

Tomēr, raugoties uz skaitļiem, pētnieki secina, ka bez gudras imigrācijas politikas Latvijas iedzīvotāju skaits tikai saruks.

“Mēs saprotam, ka mēs nevaram iztikt ar mūsu aizbraucēju atgriešanu vien, mēs nevaram iztikt ar dzimstības palielināšanu vien. Būs nepieciešams kaut kāds imigrantu daudzums, lai šīs daudzgadīgās emigrācijas sekas kaut kā kompensētu,” uzskata demogrāfijas pētnieks Mihails Hazans.

Darba devēji jau šobrīd izjūt darba roku trūkumu, un runa nav tikai par mazkvalificētiem darbiniekiem. Situācija pati no sevis neuzlabošoties. “Būs vēl lielākas problēmas saistībā ar jaunām tehnoloģijām, ar robotizāciju, ar digitalizāciju, kur mums vajadzīgas ne vienkārši darba rokas, bet arī darba smadzenes ar pilnīgi citām prasmēm,” turina pētnieks.

Hazans norāda, ka ar steigu jāpilnveido mūžizglītības programmas un jābeidz apmācīt cilvēkus tajās profesijās, kuras ir lemtas aizvietošanai ar robotiem.