“airBaltic”: Par jaunajām drošības prasībām maksās pasažieri

0 Komentāru

Lai cīnītos ar terorismu un apkarotu smagus noziegumus, tiek ieviests aviopasažieru datu reģistrs, ko pārraudzīs Drošības policija. To paredz ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais likums, kas stāsies spēkā aprīlī.

Ņemot vērā terorisma draudus Eiropā, lēmums paaugstināt prasības drošībai ir loģisks solis. Tā norāda nacionālajā aviokompānijā “airBaltic”. Tās pārstāvis Jānis Vanags vienlaikus gan uzsver, ka jaunais likums kompānijai uzliek jaunas prasības, kas nozīmē arī papildu izmaksas. Un tās, pēc Vanaga teiktā, būs jāsedz pasažieriem.

Jānis Vanags, “airBaltic” viceprezidents

“airBaltic” ieņēmumi nāk tikai un vienīgi no pasažieriem, mūsu klientiem. Tas nozīmē, ka ne tikai “airBaltic”, bet kopumā avioindustrijas klienti – cilvēki, kas ceļo – viņi maksās šo maksu par drošību. Biļetes pēdējos desmit gados vidēji ir kļuvušas lētākas. Un mēs arī turpmāk skatīsimies uz iespēju cenas samazināt. Bet tas samazinājums nenotiks tik strauji, ja mums ir jāmaksā par jaunām drošības prasībām.

Lidmašīnu pasažieru datu reģistrā aviokompānijām būs jāsniedz visa informācija, kas tām zināma par pasažieriem. Sākot ar vārdu, adresi, kontaktinformāciju, ziņām par reisu un sēdvietas numuru, beidzot ar bagāžas skaitu un svaru.

Kā skaidro Iekšlietu ministrijā, tas tāpēc, ka aviopasažieru datu reģistrs var palīdzēt atklāt ļoti dažādus noziegumus.

Evika Siliņa, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre

Tas nav tikai terorisms. Pieņemsim, saistībā ar kontrabandu, saistībā ar cilvēku tirdzniecību, saistībā ar narkotiku pārvadāšanu. Tur jau ir vairāki smagi noziegumi, kuru atklāšanā šie dati var būt noderīgi.

Lai piekļūtu informācijai par aviopasažieriem, iestādēm būs jāsaņem tiesneša atļauja. Opozīcijas deputāta Jāņa Ādamsona vērtējumā, šāda prasība ir nesamērīga. Viņaprāt, tas nevis atvieglos, bet gluži pretēji – apgrūtinās cīņu ar terorismu, un pasažieru datu reģistru padarīs bezjēdzīgu.

Jānis Ādamsons, Saeimas deputāts (“Saskaņa”)

Kā viņi var efektīvi darboties, novērst teroraktus, ja tam ir nepieciešama tiesneša sankcija. Tas ir absolūts ačgārnisms un vispār nepārdomāta darbība. Tikai vienā gadījumā, ja man ir personīgas aizdomas, ka Miķelis vai Pēteris lido ar konkrētu lidmašīnu, es varu pieprasīt šos te datus. Analīzi kā tādu bez tiesneša sankcijas veikt neviens nevar.

Likuma autori šo kritiku noraida, uzsverot, ka ārkārtas gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, aviopasažieru datus ir ļauts saņemt bez tiesneša atļaujas līdzīgi, kā veicot kratīšanu.

No Saeimas tribīnes vienlaikus izskanēja opozīcijas bažas, vai ieviešot aviopasažieru datu reģistru, netiks aizskartas ceļotāju cilvēktiesības.

Gunārs Kūtris, Saeimas deputāts (NSL)

Šajā likumā ir paredzēts, ka cilvēktiesību aizsardzību steidzamos gadījumos nodrošinās jeb uzraudzīs tā pati Drošības policijas struktūrvienība, kas šo datubāzi turēs. Proti, Drošības policija prasīs informāciju, Drošības policijas struktūrvienība paskatīsies, teiks: ”Jā, vajag!” Kāda šeit cilvēktiesību aizsardzības jeb vismaz neliela kontroles iespēja?

Tikmēr koalīcijas politiķi uzskata, ka likumā visas tiesības izdevies labi sabalansēt.

Kārlis Seržants, Saeimas deputāts (ZZS)

Ja šinī gadījumā [ir] divi svaru kausi, tēlaini, tad vienā ir pilsoņu tiesības, otrā – drošības iestāžu tiesības šos te pilsoņus uzraudzīt. Tad mēs tomēr meklējam to vidusceļu, lai tas svaru kauss nebūtu lielāks nevienai pusei. Un es domāju, ka tas vidusceļš mums ir arī atrasts.

Aviokompānijām pasažieru dati būs jāsāk iesniegt ne vēlāk kā līdz 1. septembrim. Reģistrā tie tiks glabāti piecus gadu un pēc tam automātiski dzēsti.

Video: LNT Ziņu sižets

0 Komentāru