Šlesers izlīdzis ar Jūrmalas aizstāvjiem un nodokļu inspektoriem

2 komentāri
Šlesers izlīdzis ar Jūrmalas aizstāvjiem un nodokļu inspektoriem
Foto: F64

Bijušajam politiķim Aināram Šleseram kārtējo reizi izdevies izvairīties no nonākšanas uz apsūdzēto sola. Finanšu policija pirms mēneša paklusām izbeigusi krimināllietu pret viņu par nodokļu nemaksāšanu 300 000 eiro apmērā, ceļot villu Jūrmalā. Jāpiebilst, ka no nepatikšanām Šleseram palīdzējis izvairīties tikai dažus mēnešus pirms tam noslēgtais izlīgums ar Jūrmalas aizsardzības biedrību.

Aizpagājušā gada pavasarī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs no bēdīgi slavenās Oligarhu lietas izdalīja atsevišķu kriminālprocesu pret politiķi Aināru Šleseru. To nodeva Finanšu policijai, bet īsi pirms Saeimas vēlēšanām šīs ziņas noplūda arī līdz medijiem. Toreiz politiķis skaidrojās, ka likumu neesot pārkāpis un vaina esot tehniskā problēmā. Tas ir, iebilstot pret piejūras priežu izciršanu, Jūrmalas aizsardzības biedrība tiesā bija panākusi mājas būvdarbu apturēšanu, tādēļ to nevarēja nodot ekspluatācijā un pārņemt Šleseru ģimenes tiešā īpašumā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Tagad, 2015. gada septembrī, politiķim izdevās salīgt mieru ar biedrību. Izlīgums paredzēja, ka apmaiņā pret prasību atsaukšanu Šlesers vairākus tūkstošus kvadrātmetru lielu teritoriju, kurā bija paredzēta apbūve, saglabās kā neskartu dabas pamatni. Biedrības valdes loceklis Guntis Grūba skaidro, ka Šleseram tagad nāksies atjaunot iepriekš pastāvējušo kāpu zemsedzi, izraut lapu kokus un iestādīt jaunas priedes izcirsto vietā.

Tikai divus mēnešus vēlāk decembrī ēku Šleseru ģimenes uzņēmums SIA ”Avadel” oficiāli pārdeva un iemaksāja valstij iepriekš nesamaksātos nodokļus. Pēc tam kriminālprocess paklusām tika izbeigts. ”Izmeklēšanas gaitā šī te māja tika nopirkta, un uzņēmums, kas māju pārdeva, ieskaitīja, valsts budžetā pievienotās vērtības nodokli, vairāk nekā 300 000 eiro apmērā. Līdz ar to valsts budžetam zaudējumi nodarīti netika,” tā šo lēmumu skaidro Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš.

Tikmēr pats Šlesers notikušo skaidro īsi, joprojām pieturoties pie agrāk teiktā – lieta esot bijusi politiskais pasūtījums: ”Vēlos izteikt nožēlu, ka Latvijā diemžēl bieži tiek ierosināti kriminālprocesi, kuri ir kļuvuši kā instruments cīņā ar politiskajiem konkurentiem.”

Jāatgādina, ka Bulduros, kur tagad uzcelta Šleseru ģimenes māja, padomju laikā atradās pionieru nometne. Uzņēmējs šo zemi iegādājās 1999. gadā, un viņa sieva Inese Šlesere tur dažus gadus rīkoja labdarības nometnes maznodrošināto ģimeņu bērniem. Tomēr Jau 2002. gadā Jūrmalas domē tika prasīta atļauja celt privātmāju. Tas tolaik izraisīja protestus, ”zaļo” iebildumus un varas iestāžu solījumus kāpu apbūvi apturēt.

Video:

TOP komentāri

  • Raimonds Cellers
    +1 +1 0

    Raimonds Cellers

    Vai tad ir starpība Bulduri -Pumpuri tas jau tikai ažiotāžas pēc,jo redz tas jau ir Šlesers tad jau jāceļ troksnis.Bet sakiet ,ja meža platības tiek pārdotas krievam,tad tas ir normāli?-to jau dara valsts-un vai kāds no zaļajiem vai zilajiem satraucas par to,tas jau ir ok.Ja visu to akceptē «rižā besija«tad tā tam jābūt.Nožēlojami,bet--THIS IS LATVIA.
  • Jūrmalnieks

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl