Aicina pilnveidot jauno vidusskolas standartu

1 komentārs

Šonedēļ ir noslēgušās nozares konsultācijas par jaunu vidusskolas modeli. Pedagogi, skolu vadītāji, pašvaldības un augstskolu pārstāvji kopumā pauž atbalstu jaunā satura ieviešanai, tomēr norāda uz vairākām būtiskām nepilnībām.

Vidusskolas modeļa piedāvājumā atzinīgi novērtēta iespēja izglītības saturu apgūt trijos līmeņos un attiecīgi grūtības pakāpēs dalīt arī valsts pārbaudes darbus. Kā arī piedāvājums skolēniem vairāk mācīties atbilstoši savām interesēm un nākotnes plāniem. Tomēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) skatījumā, to nevarēs īstenot bez skolotāju slodžu veidošanas principu pārskatīšanas.

“Jo šeit ir arī paredzēts, ka ir individuālāka pieeja izglītojamajiem, ciešāka sadarbība arī pedagogiem. Un vairākas pilotprojekta izglītības iestādes ir norādījušas, ka ir jāpārskata, kā veidojas slodze, ka nav pietiekami laika tam,” stāsta LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Nozares pārstāvjiem ir arī prasības attiecībā uz iespēju skolām veidot savus izvēļu grozus jeb padziļināto kursu komplektus. Jaunajā standartā noteikts, ka katrā vidusskolā tādiem ir jābūt vismaz diviem, ar trim padziļinātiem priekšmetiem. Latvijas Universitāšu asociācija aicina parūpēties par to, lai Latvijā ikvienam skolēnam būtu pieejamas eksaktās zinātnes – ķīmija, matemātika, fizika, bioloģija.

“Ja ikvienai skolai ir noteikti jāveido divi grozi, tad vienam no tiem ir noteikti jābūt eksakto zinātņu virzienam, kas gan nenozīmē, ka noteikti obligāti augstākajā līmenī tiem priekšmetiem būtu jābūt pasniegtiem, bet optimālajā. Tas nozīmē, ka jauniešiem līdzīgi kā tas ir arī šobrīd visās skolās Latvijā ir iespējams apgūt šis te eksaktās zinātnes optimālā apmērā,” akcentē Latvijas Universitāšu asociācijas izpilddirektors Artūrs Zeps.

Tomēr jau pašlaik Latvijā trūkst pedagogu, it sevišķi, tā saucamajos, STEM priekšmetos: zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika. Pastāv risks, ka nelielas skolas daudzveidīgu piedāvājumu vidusskolēniem nemaz nespēs nokomplektēt. Par mazām tiek uzskatītas vidusskolas, kur kopā 10.-12. klasē ir ne vairāk kā 90 vidusskolēni. Tādas Latvijā ir 60%, un tajās pašlaik mācās trešdaļa no visiem Latvijas vidusskolēniem.

“Šī izvēles grozu daudzveidības pieejamība, par ko arī runā nozares ministrijas pārstāvji, tā ir atkarīga no izglītojamo skaita. Jo mums nauda seko skolēnam, un līdz ar to tur, kur mazāks izglītojamo skaits, būs mazākas šīs izvēles iespējas, un tad tas ir viens no tādiem nevienlīdzības faktoriem, jo vienkārši nav naudas, par ko samaksāt, piesaistīt profesionālus pedagogus, lai var šo daudzveidīgāku klāstu piedāvāt,” piebilst Vanaga.

Vispārējās vidējās izglītības standarta projektu pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija gatavo, lai virzītu apstiprināšanai valdībā. Pēc standarta pieņemšanas valdībā, pilnveidoto saturu vidusskolā plānots sākt ieviest pakāpeniski, sākot no 2020. gada 1. septembra 10. klasē, no 2021. gada 11. klasē un no 2022. gada 12. klasē.