Ādažos notikusi NATO kaujas grupas vadības maiņa; joprojām nav piemērotas infrastruktūras visu sabiedroto izmitināšanai

3 komentāri

Ādažu militārajā bāzē pirmdien svinīgā ceremonijā nomainīts NATO paplašinātās kaujas grupas vadītājs. Pakāpeniski norit arī Latvijā esošo Kanādas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas, Spānijas Albānijas, Čehijas, Montenegro un Itālijas karavīru nomaiņa. Vienlaikus amatpersonas atzīst, – Ādažu militārajā bāzē joprojām nav pilnībā piemērotas infrastruktūras visu sabiedroto izmitināšanai.

Lēmums par bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā tika pieņemts 2016. gada NATO samitā Varšavā. Bloka klātbūtne austrumos pastiprināta, reaģējot uz Krievijas īstenoto Krimas okupāciju un separātistu atbalstīšanu Ukrainas austrumos.

Latvijas bruņoto spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris, šodien uzrunājot sabiedroto karavīrus, norādīja, ka aizejošais Kanādas kontingents Latvijā uzstādījis augstu latiņu.

“Ienākošie karavīri, jums būs smagi jāstrādā, lai pierādītu, ka jūs spējat noturēt augstos standartus, ko ir uzstādījis iepriekšējais Kanādas kontingents. Un jums ir jāapliecina, ka NATO ir labākā un spēcīgākā militārā alianse. Sabiedroto esamība šeit ir apliecinājums, ka esam gatavi darīt, visi mēs vienmēr darīsim visu, lai aizstāvētu viens otru no vienalga kā,” pauž NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris Sandris Gaugers.

NATO kaujas grupa Latvijā ieradās 2017. gada vasarā. Ādažu bāzei bija jāuzņem vairāk nekā 1300 karavīru. Pirmajiem bija jāsaskaras ar dažām sadzīves neērtībām. Piemēram, jādzīvo teltīs. Pērnā gada ziemā tika pabeigta kazarmu būvniecība, tomēr izrādās, ka Ādažu militārās bāzes infrastruktūra joprojām nav piemērota visu sabiedroto karavīru izmitināšanai.

“Ādažu bāze mums ir un būs pati galvenā bāze Latvijā, mums ir būtiski attīstīt tālāk infrastruktūru, kas nozīmē kazarmas, kas nozīmē sporta kompleksu, jo bez sporta kompleksa karavīrs nevar dzīvot. Mēs redzam, ka vēl līdz pēdējam laikam mūsu Kanādas komandieris dzīvoja teltī, tas nozīmē, ka mums pietrūkst vēl tās vietas, kur viņus visus izmitināt,” saka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Lai gan Ādažu militārā bāze ir galvenā NATO karavīru izmitināšanas vieta, militārās mācības notiek visā Latvijā. Ņemot vērā, ka sabiedroto karavīru skaits turpina pieaugt, Aizsardzības ministrs uzskata, ka Latvijai ir steidzami jādomā arī par citu militāro kompleksu attīstīšanu.

“Mums ir paralēli jādomā arī par mūsu militārajiem kompleksiem citur valstī, jo viņi jau neatrodas tikai Ādažos, viņi piedalās dažādās mācībās visur Latvijas teritorijā. Līdz ar to viena lieta ir pirkt ieročus, bruņojumu, bet otra lieta, ka mums ir jādomā nopietni par loģistiku, un šeit diemžēl arī tā birokrātija Latvijas valstī ne vienmēr palīdz un ir līdzekļi vajadzīgi,” norāda Pabriks.

Taču pirmdien, atvadoties no Latvijas, Kanādas bataljona komandieris Filips Sovē sarunā ar LNT atzīst, ka ir apmierināts ar dzīves apstākļiem Latvijā un pie mums pavadītais laiks atstājis labākos iespaidus: “Es dodos prom ar ļoti pozitīvām emocijām. Latvijas bruņotie spēki ir ļoti profesionāli, disciplinēti un smagi strādājoši. Mūs ļoti labi uzņēma, šeit, Ādažos, ir ļoti labi apstākļi karavīriem. Būšana Latvijā, iespēja ceļot un iepazīt jūsu bagāto vēsturi, skaisto kultūru – šī man bija lieliska pieredze.”

Lielākais izaicinājums sabiedroto valstu karavīriem esot spēja savietot deviņu valstu karaspēkus. “Lielākais izaicinājums ir spēja integrēt deviņas dažādas nācijas vienā kaujas grupā salīdzinoši īsā laikā, bet mēs to spējām izdarīt un mācības, kurās mūsu karavīri kopā ir piedalījušies, apliecina, ka mēs esam gatavi aizstāvēt Latviju jebkurā brīdī, kad tas būs nepieciešams,” pauž Sovē.

Ar pozitīvām emocijām Latvijā ieradies arī jaunais kaujas grupas komandieris, pulkvežleitnants Maikls Džons Rīkī: “Jums ir ļoti spēcīgi karavīri, motivēti un gudri. Mēs šeit jūtamies kā mājās. Šeit ir jauki, mūs viss apmierina, es esmu no Kanādas, un tur, kur es dzīvoju, ir ļoti auksts, tāpēc mums nav problēmu nakšņot arī ārā, ja ir tāda nepieciešamība. Mēs taču esam karavīri.”

NATO paplašinātās kaujas grupas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanas politiku un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot tās solidaritāti un apņēmību aizstāvēties pret jebkāda veida agresijas izpausmēm.