Āboltiņa memuāros mēģinās atspēkot mītus un skaidrot savus apsvērumus par lēmumiem politikā

12 komentāri
Āboltiņa memuāros mēģinās atspēkot mītus un skaidrot savus apsvērumus par lēmumiem politikā
Foto: Vladislavs Proškins, f64

Augusta otrajā pusē iznāks bijušās politiķes, jaunās Latvijas vēstnieces Itālijā Solvitas Āboltiņas memuāri, kuros tiks mēģināts sabiedrībai skaidrot viņas apsvērumus dažādu politisko lēmumu pieņemšanā, žurnālistiem pastāstīja Āboltiņa.

Grāmata iznāks 22.augustā. To veido pieci autori, kuri intervijās Āboltiņai mēģina uzdot jautājumus, kas interesē un satrauc sabiedrību. Uz šiem jautājumiem, kā norādīja Āboltiņa, viņa jau savulaik mēģinājusi atbildēt, taču atbildes palikušas nesadzirdētas.

“Tā ir mana iespēja pateikt savu viedokli par ļoti daudziem kontroversāli vērtētiem notikumiem,” skaidroja Āboltiņa.

Viņa pastāstīja, ka grāmata taps no “godīga stāsta pieciem dažādiem autoriem, kas pēc tam mēģinās uzzīmēt Āboltiņas portretu”. Grāmatā apskatīto jautājumu loks stiepsies gan laika posmā pirms Āboltiņas ienākšanas politikā, gan arī laikā, kad viņa aktīvi tajā darbojusies.

Āboltiņa atklāja, ka grāmatas autori gribējuši pajautāt teju vienu un to pašu – gan par kādreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumu Nr.2, viņas mandātu 12.Saeimā, bijušās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) valdības krišanu un citām politikas aktualitātēm.

“Tie ir jautājumi, kas aizvien tiek traktēti vienpusēji, un man nav bijusi iespēja par to izteikties,” teica Āboltiņa, piebilstot, ka grāmata savā ziņā kalpošot arī kā mītu atspēkošana.

Grāmatā mēģinās atklāt Āboltiņas subjektīvos apsvērumus, piemēram, par to, kāpēc viņa nekļuva par premjerministri pēc Valda Dombrovska valdības, kāpēc viņa šo amatu vēlējusies pēc Straujumas.

“Tā būs mana subjektīvā attieksme, skaidrojums vienam vai otram lēmumam. Piemēram, kāpēc es paņēmu [Jāņa] Junkura mandātu, vai man to no mana viedokļa vajadzēja vai nevajadzēja darīt,” skaidroja Āboltiņa.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien Rīgas pilī Āboltiņai pasniedza akreditācijas vēstules, kas ļauj viņai kļūt par Latvijas vēstnieci Itālijā.

Likums nosaka, ka vēstniekus pēc ārlietu ministra un Saeimas Ārlietu komisijas kopēja saskaņota priekšlikuma amatā ieceļ un no amata atlaiž Valsts prezidents.

Āboltiņa šogad februārī sāka darbu Ārlietu ministrijas (ĀM) Eiropas departamenta direktores amatā un viņai piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs.

Āboltiņa pērn bija paziņoja, ka noliks deputātes mandātu pirms 12.Saeimas sasaukuma beigām, jo iecerējusi atgriezties diplomātiskajā dienestā.

“Vienotības” valde pērn novembrī nolēma izslēgt Āboltiņu no partijas par komentāriem un rīcību laikā, kad “Vienotība” sprieda par iespēju mainīt ekonomikas ministru.

12 komentāri