1 komentārs

Pēc aktīviem trešās lielākās komercbankas “ABLV “līdzīpašnieks, valdes priekšsēdētājs pēc lēmuma par bankas pašlikvidāciju šonedēļ prognozēja ārvalstu klientu noguldījumu iespējamo aizplūšanu no Latvijas.

Pēc 25 gadu darbības “ABLV Banka” faktiski sabruka dažu nedēļu laikā ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija paziņojuma dēļ par to, ka tā plāno noteikt sankcijas bankai par naudas atmazgāšanas shēmām. Šis paziņojums mainīja arī banku tirgus uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ikdienas kārtību, jo naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumi bija tās, nevis Eiropas Centrālās bankas ziņā. Komisijas vadītāja tagad saka – gaidāmas būtiskas izmaiņas banku nozarē.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Nerezidentu bankas līdz šim pelnīja un attīstījās, pamatīgi riskējot ar savu un arī valsts reputāciju, apkalpojot augsta riska klientus – pamatā tā sauktās čaulas kompānijas, tās raksturo trīs īpašības: juridiskā adrese reģistrēta  pastkastītē, tā reģistrēta valstī, kur nav prasības iesniegt finanšu pārskatus, un nav saprotams, ar ko nodarbojas. Šādu kompāniju aizsegu izmanto gan vietējiem, gan ārvalstu klienti, tiesa, pēdējie, jo sevišķi no Krievijas vai NVS valstīm – ievērojami lielākos apjomos.

Lai arī pēdējā gada laikā to klātbūtne mazinājusies, arī “ABLV Bankā”, tomēr to apjomi joprojām ir tik lieli, ka neviens nevēlas nosaukt precīzu ciparu. Banku uzraugs gan norāda, ka šobrīd pat nav svarīgi apjomi, bet klientu skaits.

Nerezidentu apkalpošana Latvijā ir svarīga 12 – 13 bankām, tātad lielākai daļai no Latvijā strādājošām kredītiestādēm. Pēdējos pāris gados no Latvijas aizplūduši četri miljardi eiro ārvalstu noguldījumu, bet to apjoms pērn joprojām bija liels – 8 miljardi eiro. Vienlaikus nerezidentus apkalpojošo banku pievienotā vērtība pērn saruka līdz aptuveni 1%tam no iekšzemes kopprodukta jeb bija aptuveni ap 200 – 250 miljoni eiro. finanšu Ministre uzsver, ka neviena no šīm bankām nav sistēmiski nozīmīga banka.

Līdz ar to uzraugs, finanšu ministres atbalstīts ar salīdzinoši mierīgu sirdi var realizēt iecerētās pamatīgās izmaiņas mūsu ”Banku karaļvalstī. Plānots izskaust čaulas kompāniju apkalpošanu bankās – divu gadu laikā to skaitam būtiski jāsarūk.

Turklāt čaulas kompāniju darījumiem finanšu ministre rosina noteikt papildu nodokli, kas varētu mazināt šādu firmu interesi par konta vēršanu Latvijā. Tāpēc bankām nekas neatliek kā izstrādāt jaunu savas darbības nākotnes darbības modeli, ko tās vilka garumā kopš pērnā gada.

Nerezidentu noguldījumi Latvijas banku sektorā veidojuši nozīmīgu daļu – 38 līdz 50% no kopējiem noguldījumiem. Pēc 2016. gada datiem Latvija ar 40% būtiski izcēlās pārējo valstu vidū, šajā ziņā apsteidzot Luksemburgu, Maltu, par Igauniju un Lietuvu pat nerunājot. Finanšu ministre plāno šo noguldījumu īpatsvaru mazināt uz pusi – 20%, tomēr pilnīgi no nerezidentu biznesa apkalpošanas nav plāns atteikties.

Daudziem nerezidentiem Latvijas banku piedāvājums patiešām varētu patikt.

Tāpēc spēkā ir arī pagājušā gadā valdībā apstiprinātais Latvijas ”Finanšu sektora attīstības plāns 2017.-2019.gadam”, kurā ne vien pieteikta asāka cīņa naudas atmazgāšanai, bet arī nosprausts mērķis ”attīstīt stabilu, drošu un starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību, kas nodrošina ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un Latvijas kā reģionālā finanšu pakalpojumu centra pozīcijas nostiprināšanu.”

Dana Reizniece-Ozola
finanšu ministre, ZZS

Mēs joprojām gribam būt reģiona finanšu centrs, tas nenozīmē, ka mēs gribam būt augsta riska finanšu centrs un te nebūt nav pretrunas, ka sakām, ka gribam būt finanšu centrs, ar to, ka mums sektors jāiztīra no augsta riska darbībām.

Tiesa, plānā šīs varētu nebūt galvenās izmaiņas – pastiprināsies cīņa ar naudas atmazgāšanu, tajā skaitā vēl ciešāk sadarbojoties uzraugošām, kontrolējošām un tiesībsargājošām iestādēm vēl jo vairāk tāpēc, ka šajā ziņā kritika saņemta no starptautiskiem partneriem. Mainīsies arī plāns līdz 2019. gada nogalei atjaunot un uzturēt finanšu sektora reputāciju, kas atjaunotu tiešās korespondējošas attiecības ASV dolāros.

Ja arī kāda banka aizvērsies, nekas traks, uzskata arī eksperte, jo Latvijā banku ir par daudz. turklāt globāli banku bizness kā tāds arī mazinās, finanšu tirgū ienākot tehnoloģiju risinājumiem.

Lai gan “ABLV Bankas” dēļ Latvijas vārds locīts neglaimojošā lietā, eksperte uzskata, ka uz valsts reputāciju šis vienas bankas gadījums neatstās būtiskas sekas.

Tomēr pēdējo nedēļu gaismā sliktāk varētu klāties nerezidentus apkalpojošām bankām, uz kurām tagad, iespējams, skatās ar vēl lielākām aizdomām. Eksperte tāpēc pieļauj, ka, piemēram, daļa “ABLV Bankas” klienti gribēs palikt Latvijā, bet kontus atvērt bankās, kas pamatā orientētas uz vietējiem iedzīvotājiem. Izrādās, pēdējās dienās patiešām bankas izjutušas šādu, tiesa, pagaidām nelielu interesi, un atzīst, ka ar atsevišķiem ABLV Bank klientiem būtu gatava sadarboties.

Arī banka “Citadele”, kurai uzticēts veikt “ABLV” klientiem garantēto noguldījumu izmaksa, varētu izskatīt iespēju sākt sadarbību ar kādu no bankas klientiem.

Tikmēr par to, vai Latvijā vēl kādu nerezidentus apkalpojošo banku tuvākajā laikā varētu skart ASV sankcijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs šaubās.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl