41% uzņēmēju pieņemtu darbā notiesātos elektronisko aproču nēsātājus

0 Komentāru
41% uzņēmēju pieņemtu darbā notiesātos elektronisko aproču nēsātājus
FOTO: LETA

Pētījums liecina, ka liela daļa uzņēmēju (41%) uzskata, – elektroniskā uzraudzība nebūtu šķērslis, lai pieņemtu darbinieku darbā.

15% no aptaujātajiem jau ir bijusi pieredze ar iepriekš sodītu personu kā darba ņēmēju. Tomēr liela daļa uzņēmēju nav gatavi darbā pieņemt personas, kam piemērota elektroniskā uzraudzība.

Katrs otrais uzņēmējs (59%) nav gatavs pieņemt darbā cilvēkus, kuriem piemērots šāds uzraudzības veids. Par to liecina Valsts probācijas dienesta (VPD) sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju (LPVA) īstenotās aptaujas dati.

“Šie darbā nepieņemšanas iemesli noteikti varētu mazināties, ja uzņēmēji sniegtu iespēju šādiem darbiniekiem un pārliecinātos, ka arī notiesātais var kvalitatīvi un atbildīgi strādāt, ja pildāmie pienākumi atbilst prasmēm un spējām. Tieši tāpēc arī mēs vēlamies, lai plašākai sabiedrībai, tai skaitā arī darba devējiem, būtu skaidrs, ka elektroniskā uzraudzība pēc savas būtības nav šķērslis jebkura darba veikšanai. Darbs ir ļoti atbalstāma aktivitāte tiem cilvēkiem, kuriem ir piemērota elektroniskā uzraudzība,” norāda VPD vadītājs Mihails Papsujevičs.

Kā vienu no būtiskākajiem darbā nepieņemšanas iemesliem uzņēmēji min to, ka nav pārliecības, ka šādi darbinieki būtu labi un uzticami (35%), kā arī uzņēmējiem tas varētu sagādāt papildu darbu, jo darbiniekam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība (27%). Tāpat uzņēmēji minēja, ka šāda darbinieka pieņemšana darbā varētu kaitēt uzņēmuma reputācijai.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauž izbrīnu par uzņēmēju skepticismu, pieņemot darbā cilvēkus ar elektroniskās uzraudzības sistēmu. Viņš uzsver, ka, ja valsts ir izvēlējusies šādu uzraudzības veidu, tad varam pieņemt, ka ir pietiekama pārliecība, ka konkrētā persona ir pietiekami uzticama. Endziņš arī piebilst, ka šis ir veids, kā daudz veiksmīgāk integrēt cilvēku sabiedrībā, nevis, paturot ieslodzījumā, viņu uzturot un arī zināmā mērā degradējot.

Elektronisko uzraudzību pašlaik iespējams piemērot pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem, tādējādi nodrošinot pakāpenisku notiesātā integrēšanos sabiedrībā, kā arī tā ir ievērojami ekonomiskāka nekā brīvības atņemšanas soda izpilde. Teju visas Eiropas Savienības valstis īsteno šo praksi. Latvijā šā projekta izmaksas tiek segtas no Norvēģijas finanšu instrumenta (85%) un valsts līdzfinansējuma (15%).

0 Komentāru