20 000 kvadrātmetru zinātnes attīstībai – ieskaties jaunajā un modernajā LU Zinātņu mājā

1 komentārs
20 000 kvadrātmetru zinātnes attīstībai – ieskaties jaunajā un modernajā LU Zinātņu mājā
MĀRTIŅŠ ZILGAVIS, F64

Jaunas un līdz šim Latvijā nebijušas laboratorijas, radoša un jaunas idejas veicinoša vide jeb 20 000 kvadrātmetru zinātnes attīstībai. Tieši tik daudz platības savā rīcībā ieguvuši Latvijas Universitātes (LU) pētnieki un studenti jaunajā Zinātņu mājā.

Zinātņu māja atrodas blakus Dabas mājai un ir otrā ēka Latvijas Universitātes topošajā Akadēmiskajā centrā.

Jaunā Zinātņu māja ir būvēta pēc līdzīga projekta kā Dabas māja, taču ir viena būtiska atšķirība, un tas ir milzīgais ātrijs. Tas darbojoties kā iekštelpu temperatūras izlīdzinātājs, neļaujot ēkai pārāk atdzist vai sakarst un caurspīdīgais jumts ienes daudz saules gaismas.

LU Fizikas nodaļas vadītājs Guntars Kitenbergs rāda laboratorijas īpaši stabilo grīdu, par kuru pētnieki sapņojuši jau ļoti sen: “Līdz ar to uz viņas var izvietot ļoti stabilas iekārtas, tāpēc ir arī ļoti masīvi galdi, kuri arī negrib kustēties. Te var likt lāzeri un mērīt lietas ar nanometru precizitāti.”

Pat netālu esošā Pārdaugavas vilcienu līnija netraucēs veikt precīzos pētījumus. Taču ne tikai stabilās grīdas ir jaunums. Šeit ir gan pārspiediena telpas, kas ļauj laboratorijas uzturēt īpaši tīras, ir arī iespēja veikt pētījumus dažādu gāzu vidēs, kas iepriekš bija daudz sarežģītāk, un vēl daudzas laboratorijas.

Liela nozīme arī ir tam, ka turpmāk pētnieki un laboratorijas atradīsies blakus. Tas ļaus vieglāk apmainīties idejām un arī instrumentiem. “Nevis katram savā institūta vietā, visu varam salikt kopā, līdz ar to paveras daudz plašākas iespējas,” norāda LU Fizikas nodaļas vadītājs.

Zinātņu mājā apmetīsies divas fakultātes – Medicīnas un fizikas, Matemātikas fakultāte. Darbosies seši institūti – fizikas, ģeodēzijas, kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas, atomfizikas un spektroskopijas, materiālu mehānikas un astronomijas institūts.

LU rektors Indriķis Muižnieks stāsta, ka drīzumā gan ātrijs, gan pašlaik pustukšie vestibili būs pilni ar darbīgiem cilvēkiem. Viņš norāda, ka jaunas tieši universitātei piemērotas ēkas ir ļoti nozīmīgas. Piemēram, nesen uzbūvētā Dabas māja sevi ir pierādījusi jau uzreiz pēc nodošanas ekspluatācijā.

“Mums pēdējos divos gados ir tik daudz augstākās raudzes publikāciju žurnālā “Nature”, tik cik iepriekšējā universitātes vēsturē nav bijis,” pauž LU rektors.

Jaunajai zinātņu mājai ir septiņi stāvi, kopējā platība ir teju 20 000 kvadrātmetru. Telpas semināriem, dažāda lieluma auditorijas, datorklases. Īpaši darbīgs būs ēkas pagrabstāvs, tajā atrodas 78 laboratorijas. Zinātņu māja ir otrā universitātes akadēmiskajā centrā. Nākamā tiks būvēta Rakstu māja humanitārajām zinātnēm.