13. Saeimas pirmās sēdes priekšvakarā parlamenta Prezidija aplēses joprojām tikai aptuvenas

0 Komentāru
13. Saeimas pirmās sēdes priekšvakarā parlamenta Prezidija aplēses joprojām tikai aptuvenas
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Jau otrdien uz pirmo sēdi sanāks jaunais Saeimas sasaukums. Par amatiem un prioritātēm jaunievēlētajiem deputātiem pagaidām nav izdevies vienoties, taču tik daudz ir kā sarunāts, kur katrs plenārsēžu zālē sēdēs. Joprojām gan nav skaidrības, kuru partiju deputāti būs pārstāvēti Saeimas Prezidijā, taču par to būs jāvienojas vai nu šonakt, vai rīt no rīta, lai parlaments varētu pilnvērtīgi sākt darbu. 

Lai 13. Saeima uz pirmo sēdi sanāks otrdien, arī pirmdien parlamentā bija aktīva rosība. Pirmais darbs – saprast, kur tad īsti katrs deputāts sēdēs.

Iepriekš pret iecerēto deputātu izvietojumu Saeimas sēžu zālē iebilda “KPV LV” pārstāvji. Politiskais spēks vēlējās citādu izkārtojumu, to pamatojot ar vēlēšanās iegūto vislielāko atbalstu labējo partiju flangā.

Pašreizējās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, lai otrdien nerastos neveiklas situācijas, uzaicināja pie sevis partijas uz tikšanos vienoties par sēdvietām. Lai gan “KPV LV” neieradās, viņu vēlmes esot respektētas un dažas vietas sēžu zāles vidū rītdien varētu būt brīvas.

Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka divi “KPV LV” deputāti sēdēs atstatus no frakcijas, Mūrniece atbild: “Tā bija viņu pašu vēlme. Līdz ar to Nacionālā apvienība un JKP pielāgojās, lai tas būtu iespējams. Jautājums ir, kas notiks tad, kad valdība pilnā sastāvā atnāks uz parlamentu. “KPV LV” ir solījuši, pagaidām mutiski, ka tad viņu kolēģi apsēdīsies citās vietās.”

Otrdienas sēdi paredzēts sākt ar Valsts prezidenta uzrunu, pēc tam ievēlēs pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, deputāti dos svinīgo solījumu un apstiprinās jaunā parlamenta pilnvaras. Tālāk darba kārtībā būs Saeimas Prezidija vēlēšanas – bez tā parlaments nevar pilnvērtīgi funkcionēt.

Lai gan skaidrības par Prezidija sastāvu patlaban nav, politiķi ir pārliecināti, ka to izdosies ievēlēt. Atvērts jautājums joprojām ir par Saeimas priekšsēdētāja amatu, uz kuru pretendē pašreizējā spīkere Mūrniece no Nacionālās apvienības un Dagmāra Beitnere-Le Galla no JKP.

“Es domāju, ka Prezidija aprises ir skaidras. Tās ir piecas lielākās Saeimā ievēlētās partijas. Tā varētu saprast no mūsu sarunām un kolēģu komentāriem. Jaunā konservatīvā partija atbalstīs tos kandidātus, kuri tiks izvirzīti no šīm lielākajām piecām partijām,” saka JKP valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Viņš nepiekrīt, ka gadījumā, ja par Saeimas priekšsēdētāju ievēlēs Beitneri-Le Gallu no konservatīvajiem, tas mazinātu viņa iespējas tikt nominētam Ministru prezidenta amatam. Savukārt “KPV LV” uz spīkera amatu kandidātu nevirza: “Laika nav daudz, bet, ticiet man, rīt ievēlēsim Prezidiju. “KPV LV” šobrīd apzināti ieņem novērotāja pozīciju, jo tiem, kuri pretendē uz spīkera amatu, būtu jāparāda vēlme kļūt par Saeimas priekšsēdētāju.

Lai gan spīkers zināms nav, citiem amatiem Prezidijā “Attīstībai/Par!” varētu virzīt Mariju Golubevu, “Saskaņa” – Andreju Klementjevu, bet “KPV LV” – Artusu Kaimiņu.

Vienlaikus pretenzijas uztur arī zaļzemnieki ar kandidātu Gundaru Daudzi, bet “Jaunā Vienotība” vēl nav izšķīrusies, vai virzīt savu kandidātu.

Neskaidrības gan par Saeimas priekšsēdētāju, gan pārējiem Prezidija locekļiem rada tas, ka vairāki politiskie spēki, tostarp lielākā frakcija “Saskaņa”, vēl rītdien pirms pirmās sēdes plāno par šiem jautājumiem spriest.

0 Komentāru