12. klašu skolēniem līdzšinējo četru eksāmenu vietā obligāti jākārto trīs

Pievienot komentāru

9. klašu skolēniem valsts centralizētie pārbaudījumi šogad izpaliks, bet 12. klašu skolēniem ierasto četru eksāmenu vietā būs jākārto trīs. Tā šodien lēma valdība. Kā tiks organizēti centralizētie eksāmeni, un cik gatavas tiem ir skolas?

Valsts pārbaudes darbi, beidzot 9. klasi, nenotiks, izņemot centralizēto eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmā. Šo eksāmenu izglītojamais varēs kārtot, ja to vēlēsies.

“Ja 9. klases skolēns ir mazākumtautības skolā un viņš tomēr gribētu kārtot pārbaudījumu, jo viņš ir izšķīries uz brīvlaika laiku meklēt kādas darba attiecības, viņam ir ļoti svarīgs šis eksāmens, kas ļauj iegūt valsts valodas zināšanu apliecinājumu, tad šie eksāmeni būs 9. un 11. jūnijā,” skaidro izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību, vidusskolēniem četru eksāmenu vietā šogad būs jākārto trīs – latviešu valodā, vienā no svešvalodām un matemātikā. Savukārt, ja tālākai izglītībai būs nepieciešams, skolēni varēs kārtot arī jebkuru izvēles eksāmenu.

Eksāmenu sesija vidusskolēniem sāksies 2. jūnijā un noslēgsies 7. jūlijā. Neviena pārbaude nepārsniegs trīs stundas, tāpat ir samazināts eksāmenu uzdevumu daudzums, saglabājot visas eksāmenu daļas un grūtības pakāpi. Ņemot vērā ārkārtējo situāciju, valsts pārbaudījumu norise notiks, stingri ievērojot epidemiologu nosacījumus.

“Skolām būs jāorganizē eksāmenu norise tā, ka var izmantot visas vai daudzas klases, lai nodrošinātu šo distancēšanos, drošības un higiēnas prasību ievērošanu. Ir apliecinājums no VM un citām instancēm, ka šis nepieciešamais masku skaits tiks nodrošināts un tas nebūs jāpērk ne skolēniem, ne skolotājiem, ne vecākiem,” saka Valsts izglītības un satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

TV3 Ziņu uzrunātās izglītības iestādes ir gatavas eksāmenu organizēšanai, bet vienlaikus vēl gaida no atbildīgajām institūcijām konkrētas vadlīnijas nepieciešamo drošības pasākumu nodrošināšanai.

“Kā tad beigās visu plāno, no cikiem līdz cikiem ar pārtraukumiem, bez; pulksteņi un laiki. Tālāk visas skolas ir atbildīgi gatavas organizēt šos te procesus iekšienē. Telpu daudzums, ļoti ierobežots jauniešu daudzums konkrētajā telpā. Protams, izmantot individuālos aizsarglīdzekļus, gan higiēnas lietas, gan arī masku izmantošana un izsēdināšana, un pulcēšanās ierobežojumi telpās,” teic Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.

Vienlaikus skolas atzinīgi vērtē lēmumu atcelt eksāmenus 9. klašu skolēniem, akcentējot, ka to rezultāti nav izšķiroši tālākizglītībai vidusskolā. Savukārt, runājot par vidusskolēnu gatavību eksāmeniem,  skolu vadītāji uzsver, – arī šeit nevajadzētu būt problēmām.

“Angļu valodai jau bija gatavi skolēni īsi pirms šīs ārkārtas situācijas, jau viss bija sagatavošanās process beidzies. Matemātikā varbūt tik labi tas nav, taču es uzskatu, ka matemātikā ir ļoti labi materiāli, uzdevumi. Tur var sagatavoties diezgan labi. Nepieciešama tikai apņēmība, gribasspēks un vēlme. Latviešu valoda ir latviešu valoda, un tie, kuriem tā ir dzimtā valoda, mācījušies taču ir 12 gadus, nevajag jau skatīties pēdējo mēnesi,” saka Cesvaines vidusskolas direktors Didzis Baunis.

Topošajiem absolventiem gan ar vienu pilnīgi noteikti jārēķinās – par izlaiduma ballēm un draugu kopā sanākšanu šogad jāaizmirst.

“Ticiet man, neviena, īpaši 9. klases, balle nav to vērta, lai pēc tam Perevoščikova kungs pēc trīs nedēļām atnāktu un teiktu: “Tagad draugi paballējāmies un visu slēdzam ciet”. Šis vēl vasarā nav jautājums,” norāda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

“Vienīgais, ko mēs varam ieteikt, iemūžināt fotogrāfiju, bez ballītes kā svinīgu pasākumu, bet par tādu izlaidumu ar balli droši vien ir jādomā citur, un arī vecāku līdzdalība ir jāatstāj uz mājām,” vērš uzmanību Šuplinska. Vaicāta, vai un kādā formātā mācības varētu atsākties rudenī, ka par to šobrīd ir pāragri runāt.