1000 eiro, pabalsts un pagaidu miteklis sliktā namā – ko piedāvā iegruvušā Lāčplēša ielas nama īrniekiem

4 komentāri
1000 eiro, pabalsts un pagaidu miteklis sliktā namā – ko piedāvā iegruvušā Lāčplēša ielas nama īrniekiem
PAULA ČURKSTE, LETA

Daļai bez pajumtes un sadzīves palikušajiem Lāčplēša ielā iegruvušā nama īrniekiem īpašnieks piedāvā kompensāciju 1000 eiro apmērā, tomēr vairumam nav piedāvājis neko.

Savukārt Rīgas dome – krīzes situācijas pabalstu vienas vai divu minimālo algu apmērā un pagaidu mājvietu ēkā, kuras telpas pati atzīst par sliktā stāvoklī esošām, noskaidroja aģentūra LETA.

Rīgas domē ceturtdien tika sasaukta pašvaldības atbildīgo struktūrvienību pārstāvju sanāksme, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par namu Lāčplēša ielā 123B un pašvaldības atbalsta iespējām ēkas iedzīvotājiem.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs apstiprināja jau iepriekš nama īpašnieku pausto, ka ēka patlaban nav piemērota dzīvošanai un tajā cilvēki atrasties nedrīkst. Nama īpašniekam uzdots līdz 24. janvārim veikt pasākumus bīstamības novēršanai, un, ja tie netiks veikti, var tikt piemērotas soda sankcijas.

Savukārt Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāvji informēja, ka 8. novembrī tiks lemts par paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanu grausta stāvoklī esošajai ēkai.

Uz sanāksmi bija ieradušies arī aptuveni 30 nama iedzīvotāju, kuri neslēpa sašutumu un izmisumu par radušos situāciju.

Kā aģentūra LETA noskaidroja domē, īsi pirms sanāksmes Rātsnamā bija ieradies arī ēkas īpašnieku pārstāvis, taču, ieraugot iedzīvotājus un mediju pārstāvjus, viņš esot devies prom un atteicies piedalīties sanāksmē.

Pēc domes priekšsēdētāja Oļega Burova (GKR) paustā, iedzīvotāji informējuši, ka tiem īrniekiem, kam ir beztermiņa līgums, īpašnieks piedāvā izmaksāt 1000 eiro kompensāciju, savukārt pārējiem nepiedāvā neko. Beztermiņa līgums ir 14 īrniekiem, lai gan kopumā ēkā ir aptuveni 30 dzīvokļi un 60 īrnieki.

Burovs izteica versiju, ka šis gadījums varētu būt īpašnieku mēģinājums atbrīvoties no nevēlamiem īrniekiem. “Cilvēkiem un pašvaldībai tā ir nelaime, bet īpašniekam tas ir labvēlīgi, jo viņus tagad likumīgi var izlikt no mājām un sākt jaunu attīstības projektu,” sprieda mērs.

Tikmēr pašvaldība iedzīvotājiem var piedāvāt pagaidu dzīvojamās telpas Ieriķu ielā, kur uzturas dažādu sociālo slāņu cilvēki. Klātesošie nama iedzīvotāji pauda, ka piedāvātajos apstākļos neesot iespējams dzīvot. To, ka piedāvātās telpas ir sliktā stāvoklī, nenoliedza arī domes vadība, taču citu īpašumu, ko piedāvāt, pašvaldībai neesot.

Rīgas domes Labklājības departamenta vadītāja Irēna Kondrāte vairākkārt aicināja iedzīvotājus vērsties Rīgas Sociālajā dienestā un pieteikties krīzes situācijas pabalstam. Viena persona var saņemt pabalstu minimālās mēneša darba algas apmērā – 430 eiro. Ģimene var saņemt pabalstu līdz divām valsts noteiktajām minimālajām mēneša darba algām. Tāpat iespējams saņemt arī atsevišķus sadzīves priekšmetus, kamēr nav iespējas piekļūt dzīvokļos esošajām mantām.

Tā patlaban ir vienīgā palīdzība, ko dome varot nodrošināt. Pēc Kondrātes teiktā, līdz šim pabalstam pieteikušies 20 iedzīvotāji, taču, kā novēroja aģentūra LETA, pēc sanāksmes iesniegumus uzrakstīja vēl vairāki cilvēki.

Iedzīvotāji var arī stāties rindā uz dzīvojamo platību, taču gaidīšana parasti ilgst gadiem.

Nama iedzīvotāji domes vadībai uzsvēra, ka nonākuši neapskaužamā situācijā, jo viņiem ir ļoti maz informācijas par notiekošo, nav pastāvīgas mājvietas, kā arī nav iespējas iekļūt dzīvokļos pēc savām mantām.

“Tur nav apkures un visas šīs mantas pelē un pūst mitrumā, gan mēbeles, gan drēbes,” pauda kāda no iedzīvotājām, apgalvojot, ka vairākos dzīvokļos jau bijušas arī ielaušanās, jo esot izsisti logi un noņemtas logu restes. Pēc īrnieku teiktā, viņiem nav iespējas paņemt drēbes, dokumentus un citas pamatlietas un daudzi “palikuši uz ielas ar to, kas bijis mugurā”.

Domes amatpersonas norādīja, ka iekļūšana dzīvokļos jāorganizē ar Valsts policijas starpniecību un aicināja cilvēkus doties uz Gogoļa ielā esošo iecirkni. To, pie kā konkrēti iecirknī vērsties, domnieki gan nemācēja teikt.

Kopumā sanāksmē valdīja emocionāla gaisotne, jo uz daļu no iedzīvotāju paustajām bažām domes pārstāvji nebija spējīgi atbildēt. Domes departamentu pārstāvji centās skaidrot, ka pabalstu nodrošināšana juridiski ir viņu vienīgā iespēja palīdzēt.

“Mēs varam palīdzēt sociāli, bet piedāvāt jums visiem mājokli mēs nevaram,” sacīja mērs, aicinot iedzīvotājus apvienoties un vērsties pret īpašnieku tiesā.

Ēka Rīgā, Lāčplēša ielā 123B, kurai 12. oktobrī vienā no stāviem iegruva griesti, nav ekspluatējama, tāpēc aptuveni 60 nama īrniekiem ir jāmeklē jauni mājokļi.

Uzņēmuma nolīgtais būveksperts ir veicis ēkas apsekošanu un konstatējis, ka tā ir dzīvošanai bīstama un nav ekspluatējama. Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes lēmumu, uzņēmumam ir uzlikts par pienākumu ēku nožogot, bet atsākt tās izmantošanu varēs tikai pēc visu nepieciešamo remontdarbu veikšanas.

Advokāts norādīja, ka patlaban ir grūti prognozēt, cik ilgā laikā varētu būt iespējams veikt visus remontdarbus, taču skaidrs, ka “tas nav nedēļu jautājums”, jo būvdarbu veikšanu būtiski varētu ietekmēt ziema un gaidāmie laikapstākļi.