Latvija un Igaunija Briselē rosinās pastiprināt sankcijas pret Krieviju

2 komentāri

Saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem Eiropas Savienībai (ES) ir jāievieš papildu sankcijas pret Krieviju. Šādu nostāju pirmdien Briselē gaidāmajā ārlietu ministru sanāksmē paudīs Latvija un Igaunija. Par to paziņojuši Latvijas un Igaunijas ārlietu ministri.

Šī ir pirmā jaunās Igaunijas ārlietu ministres Evas Marijas Līmetsas vizīte Latvijā. Tiekoties gan ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, gan ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, galveno pārrunājamo jautājumu lokā, izņemot Covid-19 krīzi, bija arī reģiona drošība, tostarp notiekošais Krievijā un Baltkrievijā. Gan Igaunijas, gan Latvijas amatpersonas ir vienisprātis, ka nepieciešams noteikt stingrākas sankcijas pret cilvēktiesību pārkāpumiem.

“Sankcijas ir svarīgs jautājums, mēs vēlamies pret Krieviju ievest papildu sankcijas. Krievijas Federācija ir pārkāpusi cilvēktiesības, un tas ir svarīgs jautājums. Jārunā par vienotu Eiropas mehānismu cilvēktiesību pārkāpumu apkarošanā. Līdz ar to mēs varam uzlikt Krievijai šīs sankcijas, īpaši reaģējot uz mierīgu demonstrāciju vardarbīgu apspiešanu,” saka Igaunijas ārlietu ministre.

Tas būs galvenais jautājums pirmdien Briselē gaidāmajā Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmē, kurā gaidāmas īpaši karstas diskusijas ar Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietās.

“Mēs uzklausīsim ES augstā pārstāvja informāciju par vizīti Maskavā. Mēs visi atceramies, cik tā bija interesanta – sirsnīga un ar dažādiem elementiem,” norāda Latvijas ārlietu ministrs.

Ārlietu ministri vienlaikus pauda, ka gan Latvija, gan Igaunija pirmdien Briselē iestāsies par sankciju noteikšanu Krievijai, vienlaikus akcentējot, ka Eiropas Savienībai šajā jautājumā jābūt vienotai un stigrai nostājai – īpaši ņemot vērā Krievijas centienus vājināt Eiropas Savienību.

“Ir nepieciešams piemērot šo Magņitska jeb ES globālo cilvēktiesību sankciju instrumentu, un man ir diezgan liela pārliecība, ka mēs panāksim pietiekami lielu progresu. Mēs redzam mēģinājumus no Krievijas puses šķelt ES ārpolitiku, tā nav tikai Krievija – tās ir citas trešās valstis. Mūsu uzdevums ir stiprināt izpratni par to, ka kopēja ES politika var būt efektīva, diskutēt par to, kas ir tie labākie ceļi, kā to darīt attiecībā sar Krieviju. Es gribētu cerēt, ka mēs iznāksim ar skaidriem vēstījumiem un skaidriem lēmumiem, sākot ar sankcijām un beidzot ar lēmumiem par to, kādas ir es tālākās darbības,” teic Rinkēvičs.

Jāpiebilst, – ja ES vienosies par tā saukto ”Magņitska likuma” piemērošanu – tas ļautu ne tikai liegt ieceļošanu ES Krievijas autoritārajam līderim pietuvinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, bet arī uzliktu par pienākumu dalībvalstīm arestēt šīm personām piederošos īpašumus un banku kontus. Atgādinām, ka pagājušajā nedēļas nogalē Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja par gatavību saraut attiecības ar Eiropas Savienību turpmāku sankciju piemērošanas gadījumā.

2 komentāri