Latviete ceļu no Ogres līdz Stambulai mēro uz velosipēda

12 komentāri

Lai arī vairums, tomēr ne visi, šajās dienās kurina ugunskurus, pin vainagus un dzer miestiņu. Kāda latviete šos Jāņus pavada uz velosipēda. Viņa ir ceļā no Latvijas uz Turciju. Pedāļus Alise, nu jau min divas nedēļas, stāsta TV3 Ziņas.

Ar Alisi TV3 sazvanījās, kad aiz muguras jau bija pirmie 700 kilometri. Nu jau ceļā viņa ir precīzi divas nedēļas, un no Ogres līdz Stambulai mērots faktiski pusceļš.

Braukts ne vien pa gludām šosejām, bet arī mežiem un bezceļiem.

Alises braucamais nav vis ierasts velosipēds, bet ērti aprīkots trīsritenis ar jumtiņu un vietu bagāžai. Tas izgatavots Latvijā. Protams, smiltīs tāds gan grimst visai labi.

Līdzi telts un apģērbs, lai viena pati iztiktu vismaz mēneša garumā. Kad jāuzlādē telefons, izvēlas hosteli, kad iepatīkas kempings, paliek teltī.

”Pirms sāku plānot, visi teica – ritenis smags, ātri nepamīsi. Es neeju uz ātrumu, eju uz distanci. Es jūtu, ka man ir spēks! Braucu un ”kaifoju”. Un 100 km nekas īsti nav. Paskatos plkst.17 vakarā. Minu tālāk. Ap plkst.19 meklēju vietu, kur palikt pa nakti, un eju gulēt plkst.21. Katra diena piedzīvojums. Gribu nomīt, lietus, piecas reizes pārģērbjos. Pūš un liekas, cik tu mani vari testēt, bet saņemos, un minu tālāk. Es jau to daru priekš sevis. Pasmaidu un dodos tālāk,” stāsta Alise

Viss, kas Alisei pieder, arī ietilpst trīs somās uz trim riteņiem. Tas bijis meitenes apzināts dzīves ceļš jau no pusaudžu vecuma. 16 no saviem 32 gadiem Alise dzīvojusi ārzemēs.

Desmit pavadīti Anglijā, seši Dubaijā, pa vidu septiņas reizes bijusi Indijā, padzīvojusi Honkongā un Bali. Piepelnās, kā vien var, lai būtu, par ko klaiņot pa pasauli. Izīrē mājas, fotogrāfē, piedalās reklāmas pasākumos. Galvenais, lai pietiek hobijam un ēšanai. Ēdienkarte šādos pārbraucienos ir izaicinājums, jo desiņas ar kartupeļiem ceļmalas krogā Alisei gluži neder.

Alisei patīk būt vienai. Par šo braucienu viņa sapņojusi jau trīs gadus. Tāpēc ir laimīga to beidzot piedzīvot.

”Polijā daudz redzēju kapus. Liekas – šausmas! Es tā negribētu. Man Polijā pienāca pārītis un pirmais jautājums, vai nav bail, ka ”fūre” nonesīs. Ja arī tā gadīsies, es esmu dzīvojusi dzīvi, kādu gribējusi, apmierināta ir Alise.

Neparastā meitene gada laikā pieveikusi trīs ultramaratonus. Katru pa 250 kilometriem piecās dienās. Vispirms Šrilankas banānu plantācijās, pēc tam arī Jordānijas tuksnešos un Meksikas kalnos.

Prātā Alisei jau nākamais sapnis: ”Pēc Turcijas ir plāns sešus mēnešus Dubaijā piepelnīties, un tad ar draugu braukt apkārt pasaulei ar riteņiem divatā. Mans ceļojums ir nebeidzams.”

Viens ir skaidrs – par Alises piedzīvojumiem mēs vēl dzirdēsim.

12 komentāri