Jūras ērgļiem Durbē izšķīlies jau otrais mazulis

1 komentārs
Jūras ērgļiem Durbē izšķīlies jau otrais mazulis
EKRĀNUZŅĒMUMS NO LDF TIEŠRAIDES

Jūras ērgļu ligzdā Durbē, kur notiekošo var vērot tiešraidē, izšķīlies otrais mazulis.

Kā ziņo portāls “neatkariga.nra.lv”, otrais jūras ērgļu cālis izšķīlies saullēktā. Informācijai pievienotajā video redzams gan pirms dažām dienām pasaulē nākušais putns, gan viņa jaunākais, daudz vārgākais ģimenes loceklis.

Aptuveni plkst.10, kad ligzdā vietām apmainījās pieaugušie putni, bija redzams, ka šodien pasaulē nākušais cālēns kļuvis daudz ņiprāks, novēroja aģentūra LETA.

LETA jau ziņoja, ka cāļa izšķilšanos jūras ērgļu ligzdā Durbē arī ornitologi uzskata par negaidītu notikumu.

Tas liecinot, ka cilvēki vēl daudz ko nezina par dabas procesiem, mikroblogšanas vietnē “Twitter” skaidroja ornitologs, Latvijas Dabas fonda (LDF) tiešraides kameru projekta vadītājs Jānis Ķuze.

Tiešraidē no jūras ērgļu Mildas un Raimja ligzdas šī sezona sākās ar skatītājus satraucošiem notikumiem. Durbes ligzdā ir pazudis jūras ērgļu tēviņš Raimis. Ķuze iepriekš prognozēja, ka mātīte Milda, kura perē trīs olas, viena nevarēšot nodrošināt inkubāciju, līdz ar to sekmīga ligzdošana šajā ligzdā šogad maz ticama. Viņš arī bilda, ka garajā Durbes ligzdas vēsturē šāds notikumu pavērsiens vērojams pirmo reizi.

“Šis ir spilgts gadījums, ka tiešraižu dotā iespēja ielūkoties ligzdā ir sniegusi jaunu informāciju par norisēm ērgļu dzīvē,” pauda Ķuze.

Viņš uzsvēra, ka cālis ir izšķīlies, bet joprojām principiāli svarīgi ir tas, vai jaunais tēviņš, kuru skatītāji ir iesaukuši par Čipu, sāks nest barību. “Mēs redzējām, ka tēviņš sniedza atbalstu perēšanā, kas ļāva izšķilties cālim, bet nezinām, vai tas arī turpinās pildīt tēviņa lomu cāļa barošanā,” skaidroja Ķuze.

Kā vēstīts, jūras ērgļu mītne Kurzemē, Durbes novadā ir pati populārākā tiešraide. Tā atrodas vecas egles galotnē apmēram deviņstāvu mājas augstumā. Šī ligzda ir tiešraižu veterāne – vērojama jau kopš 2015.gada. Jūras ērglim Durbertai, kas izšķīlās 2015.gadā, pat veltīta Imanta Bunkša sarakstīta grāmata “Brīnumola”.
1 komentārs