Joprojām kavējas Neatkarības laukuma labiekārtošana; Čebotarenoka: “Mani gadiem vazāja aiz deguna.”

Pievienot komentāru

Joprojām uz priekšu nav pavirzījusies Neatkarības laukuma labiekārtošana Rīgā. Apritējuši jau divarpus gadi, kopš Saeimas tuvumā esošais laukums ieguvis savu nosaukumu, bet arī jaunā Rīgas dome nav izsludinājusi konkursu laukuma pārveidošanai.

Atsaucoties aicinājumam, ko bija izteikuši par neatkarības atjaunošanu balsojuši deputāti, Saeima 2018.  gada novembrī pieņēma likumu, lai Jēkaba laukumu Rīgā pārdēvētu par Neatkarības laukumu. Likums paredzēja, ka mēneša laikā Rīgas domei jāuzstāda zīmes ar laukuma nosaukumu un tā skaidrojumu.  Tāpat bija uzdots izsludināt metu konkursu laukuma labiekārtošanai, taču tas nav izdarīts vēl šobrīd. Bijusī augstākās padomes deputāte neatkarības gadadienas priekšvakarā saka – tas ir attieksmes jautājums gan pret valsti, gan tās vēsturi.

“Man ļoti sāp sirds, ka 1918. gads Latvijas ģeogrāfijā nav atzīmēts ne pilsētās, ne Rīgā ne Durbē ne Līvānos ne Liepājā, nekur. Katra sevi cienoša pilsēta pasaulē ir šāds te laukums lielāks mazāk bet ir tāds, kas simbolizē neatkarību. Kā man teica bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs, ka, lūk, ir Brīvības laukums ko viņi uztaisīja ārprāta ātrumā, pēc mūsu vēstules par neatkarības laukumu. Viņš pateica, ka nevar būt divi laukumi tuvumā kā sinonīmi un es domāju, ka cilvēks ar augstāko izglītību saprot, ka tie nav sinonīmi, tie ir divi vārdi kas sevī nes ļoti lielu filozofisku domu un viens otru papildina,” pauž bijusī Augstākās Padomes deputāte, 4. maija deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka.

Norāde – uz Zila fona ar informāciju par to, ka šeit atrodas Neatkarības laukums – ir uzstādīta, taču nekas neliecina par to, ka būtu sākti solītie labiekārtošanas darbi. 4. maija kluba prezidente ar rūgtumu secina, ka visu šo laiku tikusi manīta. Tagad ir cerība uz jauno domi, kas solījusies šo jautājumu atrisināt.

“Mani gadiem vazāja aiz deguna, mani vazāja iepriekšējā dome. Nav vērts pat tos uzvārdus saukt, Burova kungu ieskaitot. “Rudenī būs”, “pēc gada būs” – nekas nebija. Tagad es ceru, ka mani nemāna vairs, ka tiešām būs šis konkurss. Galvenais, lai viņš ir neatkārtojams lai maksā dārgi, ja tas ir nepieciešams. To lai profesionāļi lemj, galvenais, lai viņš nes to savu simbolisko slodzi tā, lai jebkurš sākot ar bērnu, beidzot ar sirmgalvi saprot – jā Latvijā bija ļoti divi būtiski balsojumi, kas izmainīja šīs valsts dzīvi nākotni,” teic Čebotarenoka.

Rīgas domē TV3 Ziņām stāsta, ka īpašumu departaments izstrādājis Neatkarības laukuma labiekārtojuma un vides objekta skiču konkursa projektēšanas programmu. Pats departamenta vadītājs gan rīcības plānu par laukuma labiekārtošanu nekomentēja.

Domes sabiedrisko attiecību speciāliste informēja, ka lai izsludinātu konkursu, nepieciešams finansējums: “Lai tālāk virzītos šī te projekta īstenošana, ir nepieciešams izsludināt vai nu vietēja mēroga vai starptautiska mēroga metu konkursu, bet, lai to darītu ir nepieciešams arī finansējums. Tāpēc mēs aicināsim pašvaldību par to lemt pie budžeta grozījumiem. Tāpat mēs esam aicinājuši biedrību “4. maija deklarācijas klubs” izvērtēt iespēju, lai šī projekta īstenošanai piesaistītu arī finansējumu no valsts budžeta. Termiņā tas varētu vismaz nepieciešams būtu kādi divi vai trīs gadi, lai to līd galam īstenotu.”

Neatkarības laukums Rīgā atrodas vēsturiskā vietā – starp Nacionālo teātri, kur Latvija tika dibināta, un Saeimu, kur valsts tika atjaunota. Tā pārdēvēšana un labiekārtošana bija iecerēta kā dāvana valsts simtgadē. Tagad bijušie augstākās padomes deputāti cer, ka uz nākamo neatkarības atjaunošanas apaļo gadadienu sapnis par neatkarības laukumu – būs piepildījies un galvaspilsētā būs laukums, kas vēstīs par valsts vēsturē tik nozīmīgiem pagrieziena punktiem.

“1990. gads es uzskatu bija tas gads, kas pielika punktu. Vai nu mēs tiktu pārkrievoti un mēs šodien noteikti nerunātu latviski. Droši vien mēs varbūt sarunātos savā starpā, varbūt pat jūs mani intervētu, bet nu tas noteikti notiktu svešā valodā. Mēs varētu aizmirst par tautas dziesmām, varētu aizmirst pa savu valodu un vispār par savu izcelsmi,” vērš uzmanību 4. maija deklarācijas kluba prezidente.