Jēkabpils galvenā infektoloģe: Vairāk nekā 30 gadu darbā nekas tāds nav piedzīvots

123 komentāri

TV3 Ziņas turpina sižetu sēriju “Priekšpostenis”. Šoreiz par Jēkabpils reģionālās slimnīcas darbu uz izsīkuma robežas. Ja sākotnēji bija plānots, ka tā galvenokārt atslogos Rīgu, pieņemot pārējo pacientu plūsmu, tad šobrīd tur jau izveidotas divas Covid-19 nodaļas un pielāgotas atsevišķas telpas reanimācijai, lai pacienti nekrustotos. Ar TV3 tikās Jēkabpils galvenā infektoloģe, kura apliecina – vairāk nekā 30 gadu ilgajā darbā nekas tāds nav piedzīvots.

“Nu silti ir, ko? Iedomājaties, kad jāstrādā.” Jēkabpils reģionālās slimnīcas galvenā infektoloģe Ilga Upeniece palīdz iejusties personāla ādā, jo tikai tā var kaut nedaudz pietuvoties viņu darba ikdienai.

Bahilas līdz ceļiem, kombinezons ar līmējamu aizdari, cimdi – pāri piedurknēm. Vien lielos respiratorus mums neuzvelk – pažēlo, lai vieglāk elpot.

Ilga Upeniece ir ārsts ar vairāk nekā 30 gadu stāžu, slimnīcā strādā jau kopš 1985. gada un saka – neko tamlīdzīgu nav nācies piedzīvot.

Gatavojoties otrajam vilnim, bija cerēts, ka Jēkabpilī pietiks ar trim specializētajām palātām, lai izolētu visus Covid-19 pacientus, bet jau novembra sākumā kļuva skaidrs, ka ar to būs daudz par maz.

“Šie ir mūsu boksi, kur no ārpuses var iet. Trīs boksa tipu palātas, kur apģērbāmies un gājām iekšā. Pat gājām no ārpuses. Palikuši vēl vecie uzraksti. Sākumā Covid-19 palātas ar sešām vietām. Patreiz jau ir visa nodaļā,” teic infektoloģe.

Covid-19 slimniekiem izbrīvētas 45 gultas. Svētku laikā tās visas arī bija pilnas. Jēkabpils nupat tikusi arī pie sešiem mākslīgajiem plaušu ventilatoriem – tie noderēs reanimācijā. Vietu jau varētu atrast vēl, bet problēma kā it visur – kurš slimos aprūpēs.

“Pēc grafika mums ir četras brīvas dienas, bet, ja kāds saslimst, neatsakāmies, ejam aizvietot. Bija arī, ka viena brīva diena, un atkal uz diennakti jāiziet. Tikai, kad pārtraukums, padzerties, varam tērpu novilkt, tad atkal uzvelkam. Naktīs sākam pārrakstīt zāles, vēstures, kad visi guļ, brīvi pat bez maskas varam pasēdēt,” norāda Jēkabpils reģionālās slimnīcas medmāsa Elmīra.

Ar aizsargtērpiem ir tāpat kā droši vien ar visu dzīvē – var desmitreiz dzirdēt, bet atliek vienu reizi pamēģināt, lai kļūtu pa īstam skaidrs. Esam šai tērpā pavadījuši vien pārdesmit minūšu, bet rokas cimdos jau sasvīdušas, plēve pieplok, skats aizmiglojas. Var tikai iztēloties, kā ir medmāsām diennakti šādā tērpā strādāt un veikt citkārt šķietami tik vienkāršas darbības kā, piemēram, atrast pacientam vēnu un tajā trāpīt!

Ēdienu Covid-19 slimniekiem servē tikai vienreizlietojamos traukos, pēc tam speciālos maisos savāc kopā ar citiem bīstamajiem atkritumiem.

Infektoloģe iepazīstina ar savu neparastāko pacientu – 66 gadīgu Somijas pilsoni, ar kuru nācies saprasties bez maz zīmju valodā. Ne krieviski, ne angliski soms īsti nerunā, tā nu pajautāt, kā viņš nokļuva Jēkabpilī, pajautāt neizdevās. Bet stāvoklis iestājoties bija ļoti nopietns.

“Jūtos kā prezidents! Zāles, medmāsas, produkti… Ļoti laba vieta,” saka ārzemju pacients. Šādas pateicības ārstiem ir neatsveramas, bet diemžēl ikdienā – drīzāk retums.

“Covid-19 pacientiem Ir raksturīgas arī psihoemioconālas izmaiņas. Miega traucējumi, uzbudinājums, baiļu sajūta, grūti strādāt, jo katrs grib, lai ar viņu runā. Šajā laikā, kad pilna nodaļa, viņiem pietrūkst kontakta, bet cenšamies, cik varam. Jo viss jaunais, nezināmais rada bailes. Mēs, mediķi, arī mācāmies. Varbūt nākamgad varēsim dalīties pieredzē. Ir arī nelaba dūša, vemšana, dažāda simptomātika,” skaidro infektoloģe.

Nodaļa ir gandrīz pilna, jaunākajam pacientam 31 gads. Lieki nevienu netur – līdzko stāvoklis stabilizējies, izraksta vai, pretējā gadījumā, pārved uz speciāli izveidoto reanimāciju. Tur vienojamies, ka nefilmēsim. Risks inficēties pašiem ir pārāk augsts.

Kad nodaļa apstaigāta, daktere var novilkt aizsargtērpu un uzelpot. Arī pati viņa ir izslimojusi Covid-19 visticamāk, inficējusies tepat slimnīcā. Pēc atgriešanās jau divi mēneši kā strādā gandrīz bez brīvdienām.

“Stājas pacienti aizvien smagāki. Tās vairs nav akūtās ainas, bet ar komplikācijām. Visiem pacientiem ir pneimonijas dažādās smaguma pakāpēs. (..) Darba diena ilgst ilgi. Tik, cik vajag, grafiks nepastāv. Ja citiem bija Ziemassvētki, tad mums nebija. Pamainoties visus svētkus esam bijušas darbā.”

Skatoties, ka daļa sabiedrības joprojām dzīvo ilūzijās un tic konspirācijām, nogurusī ārste ir patiesi saniknota: “Nevis rīkot demonstrācijas! Lai atnāk un pastrādā! Bez maskas mūsu nodaļā. Tad redzēs, ka viņi arī var saslimt. Viņi var paši neslimot smagi, bet var riskam pakļaut ģimeni, vecākus un vecvecākus.”

“Es domāju – tie visi, kas aicina nevalkāt maskas, viņus nav skārusi šī problēma. Nav kāds no tuviniekiem miris. Mums tagad arī kundzīte aizgājusi, meita reanimācijā smagā stāvoklī, kundzīte pat nav vēl apbērēta,” pauž mediķe.

TV3 Ziņas ir klāt, kad nodaļā ieved ar Covid-19 inficētu grūtnieci 38. nedēļā. Par jaundzimušajiem dakterei īpaši sāp sirds – pašai skumji, ka trešo mazbērnu nav bijis ļauts dzīvē vēl apskatīt, kur nu rokās paturēt: “Mana lielākā sāpe, ka neesmu satikusi mazmeitiņu, kura dzimusi 17. novembrī. Tikai attālināti apraudzīju. Ceram, ka uz pavasari atsāksies dzīve. Pašlaik ir ļoti, ļoti grūti.”

123 komentāri