Jansons: Desmit gadu laikā esmu pierādījis savu politisko neatkarību

2 komentāri
Jansons: Desmit gadu laikā esmu pierādījis savu politisko neatkarību
AFP / SCANPIX

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka desmit gadu laikā viņam ir izdevies pierādīt savu politisko neatkarību.

Trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē tika uzklausīts Jansona ziņojums par Tiesībsarga biroja paveikto 2020. gadā. Uzreiz pēc šīs sēdes paredzēta nākamā komisijas sēde, kurā uzklausīs trīs tiesībsarga amata kandidātus, tostarp Jansonu.

Tomēr deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) jau šajā sēdē sāka izprašņāt Jansonu, uzdodot jautājumus, kas tieši neattiecas uz komisijas darba kārtībā iekļauto jautājumu.

Viņa norādīja, ka Jansons kļuva “ļoti aktīvs”, iesūdzot valdību Satversmes tiesā, kas, viņasprāt, ir ļoti drosmīgs gājiens. Vienlaikus deputāte atgādināja, ka Jansons arī kandidēja uz Valsts prezidenta amatu, un viņu virzījis viens konkrēts spēks, ar to domājot Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Beitnere-Le Galla vaicāja Jansonam, vai viņš jūt vairāk spēku darboties, iesūdzot valdību Satversmes tiesā, jo “viņa politiskais spēks” nav varā. Tāpat viņa prasīja, cik viņš ir “politiski korumpēts”, ja “šajā fāzē” viņš ir tik aktīvs.

Jansons atzīmēja, ka viņš neskaitāmas reizes ir to minējis un pierādījis ar darbiem, ka viņam nav nekādas politiskās saistības. “Neesmu bijis nevienā partijā. Ja mani kāda partija virza, tad demokrātiskā iekārtā tas ir normāli, ņemot vērā, ka nevar izvirzīt tiesībsarga amata kandidātu vai Valsts prezidenta kandidātu bez “politiskās virzīšanas”,” uzsvēra tiesībsargs.

Jansons atgādināja, ka Tiesībsarga likumā veikti grozījumi, paredzot, ka nepieciešami 10 deputātu paraksti, lai virzītu kandidātu uz attiecīgo amatu, kamēr Valsts prezidenta amatam pietiek ar vienu balsi.

Tiesībsargs norādīja, ka viņš iebilda šādam grozījumam, jo ar 10 nepieciešamajām balsīm, viņaprāt, izvirzīšanas procedūra ir padarīta politizētāka. “Mans priekšlikums netika saklausīts, ka nominēt uz amatu varētu ikviens, kurš, piemēram, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai iesūta savu pieteikumu un vīziju piecu gadu termiņā,” teica Jansons, piebilstot, ka tā ievēlēšanas procedūru padarītu demokrātiskāku, atklātāku un caurredzamāku.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, cik “politiski korumpēts” viņš ir, Jansons uzsvēra, ka, viņaprāt, šis jautājums ir “absolūti nevietā un liecina par provokatīvu pieeju un izpratnes trūkumu par viņa neatkarību, un to, cik neatkarīgi tiesībsargs darbojas, nevērtējot amatpersonu piederību politiskai organizācijai vai interesēm”.

“Domāju, ka desmit gadu laikā esmu to pierādījis,” teica Jansons, piebilstot, ka viņš objektīvi ir kritizējis valdību. Savukārt, komentējot to, kāpēc viņš aktīvi Satversmes tiesā sūdzēja valdību, Jansons skaidroja, ka valdība neņēma vērā Tiesībsarga biroja rekomendācijas un atzinumus, sevišķi sociālo tiesību jomā. Tāpat viņš norādīja, ka birojs ar šiem jautājumiem sāka strādāt jau 2011.gadā.

Jansons uzsvēra, ka tad, kad ZZS bija valdībā, tapa visi pieteikumi Satversmes tiesai. “Tas ir kā zinātnisks darbs, to nevar divās dienās uzrakstīt. Kas ZZS pārstāvji bija premjers un finanšu ministrs, mēs objektīvi un fokusēti kritizējām nodokļu reformu, īpaši iedzīvotāju ienākumu nodokļu jomā. Mēs teicām, ka tā ir nejēdzīga, jo nesasniedz leģitīmo mērķi,” pauda tiesībsargs.

Jau ziņots, ka Saeimas Prezidijā saņemti iesniegumi par trīs kandidātu pieteikšanu minētajam amatam – esošā tiesībsarga Jansona, Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Kriša Lipšāna (PCL/KPV LV) un bijušā Talsu novada domes vadītāja, jurista Edgara Zeldera.