Jāņi 2021: garās brīvdienas un siltais laiks dienestiem rada bažas par cilvēku pārgalvību atpūtā pie ūdens

0 Komentāru

Lai kā gribētos svētkos vien novēlēt lustīgu līgošanu un pēc garajām brīvdienām atkal visus sveikt jaunā darba cēlienā, diemžēl pieredze liecina, ka izpratne par to, kā atpūsties droši, ir ne visiem. Lai vēl vairāk nepasliktinātu jau tā bēdīgo slīcēju statistiku, dienesti aicina ievērot vismaz pamatlietas drošai atpūtai.

Ir tveicīga pludmales diena, un Bulduru glābšanas stacijā tas nozīmē, ka aci no ūdens nedrīkst nolaist ne mirkli. Pārgalvīgākie peldētāji boju robežu tomēr neievēro, un spēkus pārbauda arī aiz tās, bet tur jūra jau vairs nav tā pati seklā un drošā kas piekrastē.

Latvija nekad nav izcēlusies ar labiem rādītājiem, kad runa ir par noslīkušo cilvēku skaitu. Drīzāk ir tieši pretējais. Tāpēc bažas – cik cilvēki būs apdomīgi, lai garās brīvdienas un lielais karstums nenozīmē, ka glābējiem ir darba pilnas rokas.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rīcībā esošie svaigākie dati ir četrus piecus gadus veci, bet dramatisko tendenci tie iezīmē pietiekami skaidri.

2016. gadā noslīkušo ziņā Latvija bija otrā Eiropā aiz lietuviešiem, 2017. – jau bēdīgi līderi, tālu pārsniedzot Eiropas Savienības vidējo rādītāju.

Tieši Jūrmalas pilsētā gan statistika ir visai laba. Glābšanas dienesta Edijs Pivarūns vadītājs TV3 Ziņām stāsta, ka pirms Covid-19 šādā karstumā smiltīs nebūtu, kur kāju nolikt. Kopš krievu un lietuviešu tūristu vairs nav, arī pludmale tukšāka, kas labi no glābšanas viedokļa. Par atpūtnieku trūkumu gan sūdzēties tāpat nevar.

“Mēs strādājam no glābšanas stacijām. Pastāvīgs monitorings. Pastāvīgi novērojam ūdeni. Arī sauszemi, bet ūdens galvenais. Jau saknē novēršam. Redzam mazākās indikācijas, mēģinām novērst. Protams, šeit ir drošāk nekā ezerā. Bet izmanto matračus un riņķus, aizpeld aiz bojām, un tad bīstamība paaugstinās uzreiz. Nevajag pārvērtēt savas peldēšanas spējas. Tā jau ir tā sāls! Nav kā filmās. Slīkst klusi,” vērš uzmanību Glābšanas dienesta priekšnieks.

Redzot, ka ik gadu slīkst arī bērni, pieredzējušais glābējs tomēr iesaka ar bērnu peldētapmācību nenodarboties pašiem. Ierobežojumu dēļ ziemā baseini nestrādāja, tātad profesionāla peldētapmācība daudziem bērniem izpalika. Tas liek šo sezonu gaidīt ar vēl lielākām bažām.

“Mans uzskats, ka uz profesionāļu sagatavotību. Arī mani bērni, kolēģu bērni – visus ved pie treneriem 2-3 gadu garumā, iegūst pamatus, tas paliek uz mūžu. Vecāks var, nezinot specifiku, iemācīt nepareizi. Tas ir galvenais,” norāda glābējs un atgādina peldēšanas ābeci – ūdenī neiet uzreiz pēc maltītes, nepeldēt reibumā, nelēkt ar galvu pa priekšu.

Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kuriem sezona diemžēl iesākusies ar ne viena vien bojāgājušā izvilkšanu no ūdens, sniedz ieteikumus drošām svētku svinībām.

“Ja izvēlamies līgot pie ūdens, kas nav apdzīvotu vietu tuvumā, iegaumēt precīzu adresi, lai mediķi un VUGD var nokļūt pēc iespējas drīzāk. Ja runa par bērniem, pat piemājas dīķī izstāstīt, ko drīkst, ko ne. Un nedemonstrēt nepareizu rīcību pašiem! Un jāpieskata bērni, jo atpūta ar bērniem pie ūdens ir dubults darbs,” teic VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece Agrita Vītola.

Tā kā meteorologi svētku brīvdienās sola pērkona negaisus, kuru ceļš un spēks ir grūti prognozējams, glābēji arī atgādina, ka, sajūtot negaisa tuvošanos, uz balkoniem un dārzā jānostiprina priekšmeti, jāaizver mājai logi un pašiem jāpatveras telpā. Nekādā gadījumā negaisa laikā nedrīkst doties peldēt vai pat uzturēties ūdens tuvumā, jo tas, kā zināms, ir labs elektrovadītājs.

0 Komentāru