Infektologs Dumpis: Rudenī visiem spēkiem vajadzētu nepieļaut augstas saslimstības ar Covid-19 ieilgšanu

8 komentāri
Infektologs Dumpis: Rudenī visiem spēkiem vajadzētu nepieļaut augstas saslimstības ar Covid-19 ieilgšanu
ZANE BITERE, LETA

Ņemot vērā ilgstoši augstās saslimstības ar Covid-19 sekas pavasarī, šoruden būtu visiem spēkiem jāizvairās no šādas situācijas ieilgšanas, pauda Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs un Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis.

Infektologs skaidro, ka pavasarī pieļautā ilgstoši augstā Covid-19 izplatība radīja pārāk lielu noslodzi slimnīcām, turklāt daudzi cilvēki smagi slimoja, kā rezultātā bija arī paaugstināta mirstība, kas mijās ar slimnīcu nespēju pilnvērtīgi sniegt plānveida pakalpojumus cilvēkiem ar citām hroniskām slimībām. Vienlaikus arī pusgadu klātienē nenotika mācības, kas, protams, bija ļoti slikti no dažādiem aspektiem, piebilst eksperts.

Lasi vēl – Vakcinācijas pret Covid-19 tempi Latvijā joprojām stagnē

“Rudenī mums visiem spēkiem vajadzētu šādas situācijas ieilgšanu nepieļaut. Galvenais, ko varam darīt, ir strauji palielināt vakcinācijas aptveri. Jo vairāk vakcinēsies iedzīvotāji, sevišķi no riska grupām, jo brīvāk mēs varēsim dzīvot bez nopietniem ierobežojumiem, varbūt arī rēķinoties ar iespējamiem slimības uzliesmojumiem,” uzsver Dumpis, norādot uz piemēriem – Lielbritāniju, Singapūru un Dāniju -, kur saslimstība aug, bet hospitalizācija un mirstība saglabājas nelielā līmenī.

Tomēr, ņemot vērā deltas koronavīrusa varianta lipīgumu, eksperts neizslēdz, ka pat plašas riska grupu vakcinācijas gadījumā var potenciāli rasties situācija, kad būtu jāievieš nopietni ierobežojumi. Tāpat viņš vērš uzmanību uz faktu, ka divus gadus nav bijusi nopietna gripas epidēmija, taču, samazinoties ierobežojumiem, arī šis vīruss var izraisīt ļoti nopietnas problēmas, kuras būs jārisina. Pie šādas situācijas kā primāros uzdevumus Dumpis iezīmē slimnīcu pasargāšanu un skolu klātienes darbības saglabāšanu, vismaz jaunākajās klasēs.

“Vērojot politiskos procesus un noskaņojumu sabiedrībā, domāju, ka ātra un izlēmīga ierobežojumu ieviešana varētu būt nopietns izaicinājums. Visiem pēc iespējas ātrāk būtu jāaptver, ka tikai zema saslimstība vislabāk garantē dzīvi ar minimāliem ierobežojumiem, klātienes mācības skolās un augstskolās, drošību darbavietās un arī ekonomisko uzplaukumu,” uzskata profesors. Viņaprāt, ja šī izpratne sabiedrībā būtu, tad arī īslaicīgu un efektīgu ierobežojošo pasākumu ieviešana būtu vieglāk īstenojama.

Jau ziņots, ka veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks Kaspars Bērziņš otrdienas valdības sēdē skaidroja, ka rudenī, piedzīvojot saslimstības ar Covid-19 kāpumu, tiks piekopta “ātri ciet – ātri vaļā” stratēģija, strauji ieviešot apsteidzošus pasākumus, lai nepieļautu ilgstoši augstu saslimstību.

Veselības ministrijas ieskatā, ir būtiski laikus ieviest ierobežojumus, jo, sasniedzot nekontrolējami augstu saslimšanas līmeni, saslimstības kritums notiek lēnām, rezultātā novedot pie vēl lielākiem ekonomiskajiem un sociālajiem zaudējumiem. Tāpēc tiek rosināts laikus ieviest visaptverošus, vienkāršus, visās nozarēs vienlīdzīgus drošības pasākumus, apsteidzoši pārtraucot saslimšanas pieaugumu, sagaidot saslimšanas kritumu un visaptveroši atceļot ierobežojumus, tādējādi ļaujot sabiedrībai funkcionēt minimālu ierobežojumu režīmā.

8 komentāri