Iedzīvotājus aicina ziņot par šķēršļiem Latvijas upēs; tie traucē zivju pārvietošanos

6 komentāri

Valsts zinātniskais institūts “BIOR” aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties unikālā sabiedriskās zinātnes iniciatīvā, apzinot šķēršļus zivīm Latvijas upēs. Dodoties pārgājienā gar upi, laivojot vai makšķerējot, ikvienam ir iespēja mobilajā aplikācijā “dabasdati.lv” atzīmēt vietu ar novērotajām vai uzietajām grūti pārvaramām caurtekām zivīm, piemēram, aizsprostiem, aizsprostu paliekām, bebru aizsprostiem, ūdenskritumiem.

Jau otro vasaru pēc kārtas rēzeknietis Aleksandrs Grišuļonoks peld ar kajaku pa Latvijas upēm un ezeriem, pārbaudot, vai tām var izbraukt cauri. Var. Bet ir pa laikam ceļotāju sagaida kāds negaidīts aizsprosts – cilvēka vai dabas veidots – kuram ir grūti tikt cauri. Piemēram, visai bēdīga situācija ir Rēzeknes upē.

“Galvenā problēma pār Rēzeknes upi ir izeja no Rēzeknes pilsētas un līdz Lubānas ezeram. Tur ir nogāzti koki, tur dzīvo bebri, uz kokiem ir savākti visi plisētas atkritumi. Pudeles, maisiņi, gan stikla gan plastika. Tur tiešam var būt bīstami,” saka laivotājs.

Šovasar Aleksandrs ar kajaku mēroja ap 400 kilometriem: no Rēzeknes līdz Baltijas jūrai. Un visa ceļā garumā viņam ir pa laikam ceļu bloķēja kāda hidroelektrostacija. Apkārtceļu šķēršļu apiešanai ir ļoti maz. Pat ja tādi ir, tad gandrīz neesot norāžu, kā to pareizi izdarīt.

Līdzīgā situācijā nonāk arī zivis. Pašlaik tām ceļā stāv 146 hidroelektrostacijas. Un vēl daudzi citi šķēršļi. Pašlaik zinātnieki jau ir apzinājuši lielos un vidējos zivju ceļu traucēkļus. Tādi ir apmēram tūkstotis. Un šis dambis ir viens no tiem.

Dambis Ropažos tik uzbūvēts vēl Ulmaņa laikos. Tas aizsprosto Lielo Juglu. Tas nepieciešams blakus esošajai mazajai HES. Kā arī priecē peldētgribētājus. Bet būtiski traucē zivīm.

“Ja mēs gribam kaut ko uzlabot upēs, tad būtu svarīgi daļu to likvidēt. Ja ne likvidēt, tad meklēt risinājumus, kā kā padarīt šos šķēršļus apejamus. Tie paši zivju ceļi un tā. Un tad aktualizējas šis jautājums: ja darba ir tik daudz, kādā secībā darīt kaut ko lietas labā,” vērš uzmanību “BIOR” vadošais pētnieks Didzis Ustups.

Protams, ka lielākais zivju traucēklis Latvijā ir Rīgas HES dambis Daugavā. Un ir pilnīgi skaidrs, ka to neviens nedomā likvidēt. Bet ir ļoti daudz mazo šķēršļu, ar kuriem samērā viegli un lēti varētu tikt galā. Un tam var piesaistīt Eiropas fondu finansējumu.

“Tās pašas caurtekas zem ceļiem, lielāki mazāki bebru dambji, kas rodas katru gadu. Un tāpēc mēs lūdzam iedzīvotājiem ziņot par šiem šķēršļiem, Ne tikai par retām sugām, bet tagad ir iespēja noziņot par šiem šķēršļiem,” teic “BIOR” vadošais pētnieks.

Apkopojot visus datus, biologi ar matemātiķiem veiks aprēķinu, cik kaitējošs ir tas vai cits šķērslis. Beigās tiks izveidots zinātniski pamatots saraksts, un par katru no tiem pieņems lēmumu par naudas piesaisti un aizsprostu likvidēšanu.

6 komentāri