Vīrusa izplatība ekonomisko aktivitāti nemazina, bet ierobežojumi gan

0 Komentāru
Vīrusa izplatība ekonomisko aktivitāti nemazina, bet ierobežojumi gan
REINIS HOFMANIS, F64

Salīdzinājumā ar laiku pirms gada šķiet, ka Latvijas iedzīvotāji no Covid-19 pandēmijas bīstas daudz mazāk. Tas secināms no jaunas statistikas, ko sākusi publicēt Latvijas Banka par iedzīvotāju norēķiniem ar banku kartēm. Tas, kā un kam cilvēki tērējas, ir sava veida spogulis notiekošajam sabiedrībā un ekonomikā.

Latvijas Banka sākusi publiskot jaunu statistikas veidu. Ik nedēļas datus par četru lielāko komercbanku izsniegto maksājumu karšu norēķiniem dažādos segmentos – mazumtirdzniecībā, izklaidē un daudzos citos. Konkrētā statistika nosedz 98% no visiem šādiem darījumiem Latvijā. Piebilde – šie dati nav individuāli, centrālā banka neredz konkrētu cilvēku norēķinus.

Kā stāsta Latvijas Bankā, no idejas līdz tās iedzīvināšanai pagāja aptuveni gads. Pašu komercbanku rīcībā šie dati jau bija, bet līdz šim tie netika sajūgti kopā vienotā sistēmā, lai tālāk tos arī varētu analizēt.

Tagad milzīga daļa ekonomikas kā uz delnas. Covid-19 pandēmija izgaismojusi, tā teikt, tradicionālās statistikas nepilnību šādās krīzēs. Pirmkārt, lieli laika intervāli, apkopojot aktuālo situāciju vienā mēnesī vai pat vienā ceturksnī, otrkārt, liela laika nobīde. Piemēram, šī mēneša, janvāra, mazumtirdzniecības apgrozījuma datus uzzināsim tikai februāra beigās.

Kārlis Vilerts
Latvijas Bankas ekonomists

“Ja mēs atceramies trešā viļņa sākumu pandēmijai, starp Maira Brieža cīņu puspilnā arēnā “Rīga” un ļoti stingriem ierobežojumiem, pagāja tikai pāris dienas. Ja mēs skatāmies uz tradicionālo statistiku, kas ir oktobris un kas ir septembris. Pandēmijas laikā tā ir vesela mūžība.”

Tagad gan pētniekiem, gan politikas lēmējiem, gan ikvienam interesentam ir pieejami operatīvi dati par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un ierobežojumu ietekmi uz nozarēm. Izpratne par to ir būtiska, piemēram, plānojot atbalsta pasākumus, ar kuriem Latvijā gājis kā pa kalniem.

Kārlis Vilerts
Latvijas Bankas ekonomists

“Tas ir vispārzināms fakts, ka dažādām nozarēm pandēmijas ietekme bija atšķirīga. Iedomāsimies restorāna īpašnieku un dezinfekcijas līdzekļa ražotāju. Tiem pandēmijas pieredze bija pavisam citādāka, bet – cik lielā mērā to oficiālo statistiku mums neteica vai teica ar ļoti lielu novēlošanos.”

Jaunie dati arī uzskatāmi parāda, ka ekonomiskās aktivitātes kritumu vairs nenosaka epidemioloģiskā situācija vai ārkārtējā situācija, bet tikai un vienīgi ierobežojumi. Citiem vārdiem sakot, Latvijas sabiedrība no vīrusa vairs nebaidās un, cik nu ļauj valdības lēmumi, mēģina dzīvot gandrīz kā pirms pandēmijas.

Paveroties, cik naski iedzīvotāji tērējušies, piemēram, izklaidei, redzams, ka pēdējos mēnešos sasniegts gandrīz pirmskrīzes līmenis, kritiens vienīgi oktobrī un novembrī, kad Latvijā bija tā dēvētais “lokdauns”.

Redzams arī, ka iedzīvotāju tēriņi lidojumiem trešajā pandēmijas vilnī turpinājuši atkopties, uzplaiksnījumu pat piedzīvojot tieši “lokdauna” mēnešos. Līdzīgi secinājumi bankā “Citadele”, kas ir viena no tām, kuru dati jaunajā statistikā ir apkopoti.

Mārtiņš Āboliņš
bankas “Citadele” ekonomists

“Tā dinamika mainās. Tie ierobežojumi kļuvuši tādi – tajā brīdī, kad tie ir, tad tie ierobežo aktivitāti, bet cilvēki vairs paši no sevis kaut kā apsteidzoši. Tādu ietekmi mēs neredzam. Tiklīdz var, ekonomika atsāk darboties.”

Vienlaikus datos arī apstiprinās, ka iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte manāmi pieaug tieši pirms jaunu ierobežojumu stāšanās spēkā. Attiecīgi ir arī papildu drūzmēšanās.
0 Komentāru