Covid-19 krīze: slimnīcu centieni piesaistīt studentus nenes cerētos rezultātus

25 komentāri

Mediķu deficītu vismaz daļēji bija plānots risināt, piesaistot palīgos studentus un solot viņiem atalgojumu ar piemaksām. Taču atsaucība ir zemāka nekā ministrija un slimnīcas bija cerējušas. Daļa piesakās un jau ātri pārdomā. Citi nav izrunājušies ar ģimenēm, kas, uzzinot par vēlmi palīdzēt Covid-19 pacientiem, ir kategoriski pret.

Ārstniecības personāla trūkums Latvijas medicīnas sistēmā ir veca kaite, kas īpaši sāpīgi atspēlējusies tieši Covid-19 krīzē. Tāpēc vēršanās pie studentiem, pat pirmkursniekiem, bija cerība kaut nedaudz mediķu trūkumu piesegt.

Universitātes aicinājumu padeva tālāk studējošiem. Pa visu Latviju pagaidām atsaukušies 166 studenti, bet ne tuvu visi arī sākuši strādāt, par ko lielākajā Covid-19 ārstniecības iestādē ir ļoti vīlušies.

“Mums bija žēl sava laika, ka students saka: piezvaniet pēc nedēļas. Nav tās nedēļas! Kad saki savu izvēli: jā, palīdzēt slimnīcai, labāk 100% izsveru un saprotu, ka esmu gatavs. Citādi ienāk saraksts, ka it kā gatavi 40 studenti, bet darbā stājas 9-10, tā ir sava veida vilšanās. Katras darba rokas ir svarīgas un nozīmīgas,” pauž RAKUS Aprūpes direktore Inese Budzila.

Kādam aizliedz ģimene, kāds nobīstas pats. Studentiem pat atalgojums pienākas tāds pats kā medpersonālam. Atkarībā no zināšanām un prasmēm, zemākais ir sanitāra līmenis ar stundas likmi 3,48 eiro, nākamais jau augstāks ar 4,08 eiro likmi, un māsas palīgs var pretendēt jau uz 5,20 eiro stundā. Turklāt, ja strādā ar Covid-19 pacientiem, pienākas piemaksas 100% apmērā.

Stradiņa universitātē gan uzskata, ka brīvprātīga iešana darbā nav tik efektīgs risinājums kā obligātās prakses.

“Mēs piedāvātu citu recepti, kā risināt jautājumu. Tās ir normālas, obligātas prakses, kas realizējamas visās slimnīcās. Runa par daudziem simtiem studējošo, kas palīdzētu slimnīcām, bet normatīvos dokumentos redzam ierobežojumus šīm praksēm,” teic RSU Veselības studiju prorektors Guntis Bahs.

Pārrunas starp augstskolām un ministriju notiek jau kopš pavasara. Šonedēļ beidzot panākta vienošanās par sestkursnieku – pēdējā gada studējošo – piesaisti obligātajās praksēs, par tām viņi pretī saņem kredītpunktus. “Stradiņos” vien tādu ir 200 medicīnas studentu.

Par pārējo specialitāšu obligāto prakšu ieviešanu, tai skaitā, piemēram, topošajām medicīnas māsām, Veselības ministrija runā piesardzīgi. “Katrā slimnīcā situācija ir dažāda. Ir slimnīcas, kas labprāt izmanto studējošo resursu, bet ir ārstniecības iestādes, kas ne tik ļoti. Arī studentu attieksme ir dažāda,” saka ministrijas pārstāve Kristīne Kļaviņa.

To, ka brīvprātīgā atsaucība no studentiem bija cerēta augstāka, ministrijā neslēpj: “Mēs tiešām saredzējām un aicinājām būt par medicīnas asistentiem, jo tad var samaksāt par darbu. Ja viņš ir studējošais, piemaksas netiek paredzētas, jo tās ir gadījumos, kad ir darba tiesiskās attiecības. Tāpēc arī komunicējām šos mēnešus gan ar augstskolām, gan ārstniecības iestādēm, aicinot izvēlēties iespēju būt par medicīnas asistentiem.”

Austrumu slimnīcā cer, ka studenti aicinājumu vēl saklausīs. “Mēs esam demokrātiska valsts, nevienu nevar piespiest. Ja negribēs, atradīs veidus, kā darbu neizpildīt. Ar varu uzspiests darbs nenes augļus kā tad, ja dara to no patiesas sirds, norāda slimnīcas Aprūpes direktore.

25 komentāri