Cilvēki ar kustību traucējumiem Latvijā tagad var izbaudīt slēpošanas priekus

1 komentārs

Pirmo reizi arī Latvijā cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir iespēja izmantot slēpošanas krēslus un izjust īpašu slēpošanas brīvību. Pašlaik divi šādi krēsli ir uz mēnesi iznomāti no Somijas, taču tiek cerēts, ka nākotnē arī Latvija varētu šādus iegādāties. Tam gan ir nepieciešams cilvēku atbalsts.

Pirms gada Toms Jankovskis guva traumu, lecot ūdenī ar galvu uz leju. Kopš tā laika viņš ir daļēji paralizēts un pārvietojas ratiņkrēslā. Bet slēpošanas krēsla dēļ 19 gadus vecais jaunietis ir laimīgs atkal izjust ātrumu un adrenalīna pieplūdumu asinīs.

“Pašu pirmo reizi bija tā nedaudz nestabili. Bet tad jau tu atrodi vietas krēslā, kur var ieķerties pats. Un kas tev jādara līdzi – kad gāžas, tad es gāžos uz pretēju pusi, lai es neizkristu ārā uzreiz. Vajag tikai laiku, un es varētu pats braukt ar viņām. Kaut vai man rokas līdz galam nestrādā,” saka Toms.

Pašreiz uz mēnesi no Somijas ir iznomāti divi krēsli. Šādu, ar amortizatoru un ar vienu slēpi, izmanto paraolimpiskajās spēlēs. Bet otrs – ar divām slēpēm – esot daudz stabilāks. Pats svarīgākais ir tas, ka cilvēki, kuru kustības ikdienā ir ierobežotas, var ar šādiem krēsliem slēpot patstāvīgi, kaut uz pāris stundām izjūtot pilnīgu brīvību. Turklāt šādas aktivitātes uzlabo ne tika emocionālo, bet arī fizisko veselību. “Es arī jūtu, ka man slodzīte presē un sānā, tieši kad es ņemos,” norāda Toms.

Iniciatīvas autors ir Latvijas Slēpošanas instruktoru asociācijas biedrs Dāvis Siminaitis. Viņš ir starptautiski sertificēts slēpošanas instruktors, kurš pagaidām vienīgais Latvijā ir sertificēts apmācīt cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Viss aizsākās pirms 11 gadiem, kad pie viņa atveda septiņus gadus vecu meiteni ar bērnu cerebrālo trieku.

“Tajā brīdī man nebija sertifikāta, man nebija zināšanu kā ar tādiem cilvēkiem strādāt. Bet intuitīvi un pats vakaros, ilgi domājot par nākamo nodarbību, kādu vingrinājumu es došu, kā mēs varētu iet uz priekšu, un esam sasniguši tagad rezultātu,” stāsta Latvijas Slēpošanas instruktoru asociācijas biedrs.

Šādu rezultātu pat pats instruktors negaidīja. Tagad Elīza kopā ar mammu, tēti un vecāko brāli mierīgi slēpo arī lielajos kalnos.

“Viņai ir vēl aizvien kustību traucējumi. Ir vēl arī autisms. Bija jāpārvar, jānostāda, ka viņai tas ir jāizdara. Viņa to gribēja, brālis brauca. Viņai tas bija interesanti. Ir forši instruktori, kas nenobijās. Jo meitene nevar neko pastāstīt. Kas un kā,” saka tētis Vilnis Dzintars.

Instruktors Dāvis ir pārliecināts, – slēpošanas krēslam būtu jābūt katrā Latvijas slēpošanas kalnā. Bet sākumā cilvēku atbalsts būtu nepieciešams vismaz vienam, ziedojumu konts ir atvērts Latvijas Slēpošanas instruktoru asociācijā.

“Mans mērķis ir savākt līdzekļus, lai Latvijā būtu krēsls, es to varētu nosaukt par “Bentley”, kur ir divas slēpes, amortizatori. Tajā krēslā ir ielikts viss, lai cilvēks, kas sēž tajā krēslā neatkarīgi no invaliditātes pakāpes, justos kā bentlijā,” teic instruktors.

Gan kalns, gan slēpošanas apmācība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir bez maksas. To gan pagaidām Dāvis dara viens pats, bet ļoti cer, ka ar laiku viņam pievienosies sekotāji.

1 komentārs