Visticamāk, darbu zaudēs lielākā daļa no 500 “PNB bankas” darbiniekiem

2 komentāri
Visticamāk, darbu zaudēs lielākā daļa no 500 “PNB bankas” darbiniekiem
MĀRTIŅŠ ZILGALVIS, F64

Visticamāk, darbu zaudēs lielākā daļa no 500 par maksātnespējīgo pasludinātās “PNB bankas” darbiniekiem, ceturtdien žurnālistiem sacīja “PNB bankas” bijusī valdes locekle Anna Verbicka.

Viņa stāstīja, ka patlaban netiek domāts par vairāk nekā 500 bankas darbinieku atbrīvošanu, tomēr par to būs jālemj maksātnespējas administratoram. Tajā pašā laikā Verbicka atbildēja apstiprinoši, ka, visticamāk, lielākā daļa bankas darbinieku paliks bez darba.

“Pēc tiesas lēmuma es nevaru pieņemt nekādus lēmumus. Es esmu bankas bijusī valdes locekle, tāpēc nevaru parakstīt dokumentus un pieņemt lēmumu par darbinieku atlaišanu,” skaidroja Verbicka.

Viņa arī atzina, ka noskaņojums “PNB bank” darbinieku vidū ir slikts, jo valsts likumdošana paredz, ka darbinieki algu, kompensācijas un atvaļinājuma naudu varēs saņemt tikai pēc tam, kad banka būs norēķinājusies ar visiem kreditoriem.

Aicināta vērtēt bankas iespējas norēķināties ar kreditoriem, Verbicka uzsvēra, ka uzreiz nebūs iespējams apmierināt visu prasības, tomēr “PNB bankai” ir līdzekļi, lai to izdarītu.

“Patlaban bankas aktīvu kopsumma ir lielāka, nekā pasīvu kopsumma. Mums pietiek naudas, lai atmaksātu visus noguldījumus. Bet, ja mums būtu uzreiz rīt jāatmaksā 162 miljoni eiro, tad to nevaram. Lai atdotu naudu uzreiz, mums ir jāpārdod lielākā aktīvu daļa. To pārdodot, naudas pietiktu,” sacīja Verbicka.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi “PNB banku” par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru apstiprināts Vigo Krastiņš.

Tāpat vēstīts, ka no 2019. gada 15. augusta plkst. 21.00 apturēta “PNB bankas” darbība. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) kā “PNB bankas” tiešais uzraugs 15. augustā nolēma atzīt “PBN banku” par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt “PNB bankas” noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu “PNB bankā” un lēma par noguldījumu nepieejamību.

ECB kā “PNB bankas” tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.