Valsts palīdzība krīzē “airBaltic” var sasniegt trešdaļu miljarda

2 komentāri
Valsts palīdzība krīzē “airBaltic” var sasniegt trešdaļu miljarda
POSTIMEES/SCANPIX

Valdība trešdien, 18. augustā, konceptuāli atbalstīja vēl vienu ieguldījumu Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” pamatkapitālā, kas nozīmē, ka finansiālā palīdzība Covid-19 krīzē šim uzņēmumam varētu sasniegt pat trešdaļu miljarda eiro, vēsta TV3 Ziņas.

Līdz ar valdības lēmumu par papildu ieguldījumu “airBaltic” valdības palīdzības šim uzņēmumam Covid-19 krīzē var pārsniegt trešdaļu miljardu eiro.

Covid-19 krīze – smags laiks aviokompānijām visā pasaulē, tāpēc daudzu valstu valdības nāca talkā savām lidsabiedrībām, lai ar finanšu “injekcijām” palīdzētu šos nelaikus pārziemot.

To darīja arī Latvija, pērn nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” piešķirot 250 miljonu eiro. Par šiem līdzekļiem uzņēmums sedza lidmašīnu līzinga, darbaspēka un citas izmaksas. “airBaltic” finanšu rādītāji pērn dramatiski – apgrozījums par 72% mazāks nekā gadu iepriekš, zaudējumi 265 miljoni eiro. Tagad “airBaltic” prasa vēl.

Valdībā par papildu palīdzību mūsu aviokompānijai bija paredzēts lemt jau aptuveni pirms mēneša, taču jautājuma izskatīšanu atlika, lai naudas prasītāji varētu iesniegt papildu informāciju, tostarp starptautiskā salīdzinājumā.

Tolaik “airBaltic” vadītājs Martins Gauss, neminot konkrēto nepieciešamo summu, TV3 Ziņām stāstīja, ka nozare atkopjas lēnāk, nekā sākotnēji prognozēts, un, iespējams, arī vēl nākamgad uzņēmums nevarēs atgriezties pie peļņas.

Vakar, 17.augustā, valdība lēma par vēl vienu ieguldījumu nacionālajā lidsabiedrībā – līdz 90 miljonu eiro.

“Atbalsts mūsu aviokompānijai, kuras darbība, protams, būtiski negatīvi ietekmēta šā gada laikā tieši pandēmijas rezultātā,” pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Tas nozīmē, ka kopējais krīzes atbalsts uzņēmumam varētu sasniegt trešdaļu miljarda eiro. Satiksmes ministrs akcentē, ka rūpīgi analizēti uzņēmumam darbības radītāji, biznesa plāna izpilde, pieaicināti arī neatkarīgi eksperti un auditori. Ņemot vērā, ka šis ir valsts atbalsts uzņēmumam, iecerētais ieguldījums vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

“Svarīgi arī pieminēt, ka šā pamatkapitāla palielināšana nav dāvana, nav grants. Mēs uzskatām to savā ziņā par aizdevumu, jo šī nauda “airBaltic” būs jāatmaksā valstij,” pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Par klasisku aizdevumu šo gan būtu grūti nosaukt. Nauda netiks atgūta, uzņēmumam to atmaksājot, piemēram, no savas pamatdarbības ieņēmumiem kā kredītu. Iecerēts starptautiskajā tirgū pēc dažiem gadiem pārdot daļu kompānijas akciju, kas pieder valstij.

Pavasarī par nepietiekamu valsts ieguldījuma uzraudzību aviokompānijā bažas pauda Valsts kontrole. TV3 Ziņām revidenti šodien, 18. augustā, norādīja, ka nekādas informācijas tiem nedz no valdības, nedz no Satiksmes ministrijas par ieteikumu ieviešanu nav, tai skaitā kontekstā ar jauno ieguldījumu. Tiesa gan, termiņš līdz oktobrim.

2 komentāri