Vairums Latvijas nelielo banku nav laikus publicējušas auditētos gada pārskatus

0 Komentāru

Vairāk nekā puse Latvijā reģistrēto banku nav spējušas laikus iesniegt auditētus gada pārskatus, kas ir rupjš likuma pārkāpums.

Bankas par kavēšanās iemeslu min ieilgušās sarunas ar auditoriem, kuri daudz rūpīgāk sākuši vētīt naudas atmazgāšanas riskus. Aizbildinoties ar rūpēm par reputāciju, viena no auditoru “lielā četrinieka” kompānijām pat atteikusies sniegt pakalpojumus Latvijas kredītiestādēm. Eksperti domā, ka tas liecina par problēmām vismaz daļā banku.

Saskaņā ar likumu auditēti gada pārskati ir jāiesniedz visām 15 Latvijā reģistrētajām bankām, no kurām vairums pazīstamas kā nerezidentu bankas. Taču līdz noteiktajam termiņam – 1. aprīlim – gada pārskatus, par kuriem saņemts neatkarīga revidenta slēdziens, nebija iesniegušas astoņas kredītiestādes. Iemesls esot mazais auditoru skaits.

“Diemžēl Latvijā pēc pagājušā gada notikumiem palika tikai trīs auditori, kuri ir spējīgi un tiesīgi auditēt bankas. Savukārt darba apjoms ir palielinājies. Viena no “lielā četrinieka” auditorkompānijām pieņēma lēmumu, ka vairs bankas Latvijā neapkalpos. Tai kompānijai bija vislielākā tirgus daļa,” norāda “Signet Bankas” vadītājs Roberts Idelsons.

Auditorkompānija “KPMG Latvia” rakstveidā apstiprināja, ka pērn ir notikušas izmaiņas tās finanšu sektora klientu portfelī, kas esot saistīts ar riska pārvērtēšanu. Banku uzraugs Pēters Putniņš TV3 Ziņām notikušo nekomentēja, bet aģentūrai LETA atzina, ka auditoru atrašana Latvijas bankām ir kļuvusi par problēmu. Revidentiem jāvērtē naudas atmazgāšanas novēršanas prasību ievērošana, tāpēc tie esot kļuvuši izvēlīgāki. Par situāciju informēta arī Finanšu ministrija, kura atzīst, – bažām ir pamats.

Maksimālais sods par laikā neiesniegtu gada pārskatu bankām gan sīkums – tikai 14 000 eiro. Daudz lielāks kaitējums tiek nodarīts banku reputācijai, norāda investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, – finanšu pasaulē gada pārskata nesniegšana automātiski raisa jautājumus par bankas veselību.

“Skaidrs, ka auditēt banku, kura īsi pēc tam nokļūst kaut kādās grūtībās, tā ir situācija, kur var uzdot jautājumus arī auditoram un izvirzīt pret viņu dažādas pretenzijas, tiesvedības. Tas ir tas, ko auditori pilnīgi noteikti nevēlas. Līdz ar to viņi ir pastiprināti uzmanīgi, jo auditori vērtē šo banku ilgtspēju, bet pēc tām izmaiņām, kas 2018. gadā ir bijušas, es teiktu, ka visu nelielo nerezidentus apkalpojošu banku izdzīvošana ir zem lielas jautājuma zīmes. Viņiem nav biznesa modeļu, kas pamatotu viņu pastāvēšanu ilgākā laika periodā,” norādīja Rungainis.

Tikmēr Idelsons uzsver, ka vairums banku, tostarp viņa vadītā, biznesa modeli ir jau mainījušas un nerezidentu apkalpošana ir palikusi vēsture.

“Klientu ar augstu riska pakāpi jau no pagājušā gada vidus Latvijā faktiski vairs nav. Es arī nedomāju, ka viņiem ir jebkādas cerības nokļūt šeit atkal,” norādīja Idelsons.

Jāpiebilst, ka pērn visai būtiski samazinājušies Latvijā reģistrētu banku ienākumi, kā arī apgrozījums. Tomēr galvenais radītājs – kapitāla pietiekamība – esot atbilstošā līmenī.

0 Komentāru