Vairākas bankas, kas iepriekš nodarbojās ar tā dēvēto nerezidentu biznesu, pievēršas vietējā biznesa kreditēšanai

2 komentāri
Vairākas bankas, kas iepriekš nodarbojās ar tā dēvēto nerezidentu biznesu, pievēršas vietējā biznesa kreditēšanai
EVIJA TRIFANOVA, LETA

Kopš skandalozajiem 2018. gada sākuma notikumiem banku tirgū, kad no Latvijas tika padzīti augsta riska banku klientu, līdzi paņemot 10 miljardus eiro noguldījumus, bankām bizness bija jāmaina.

Vairākas vietējā kapitāla bankas, kas iepriekš pārsvarā nodarbojās ar tā dēvēto nerezidentu biznesu, trešdien paziņoja, ka ir pārorientējušas savu darbību un Latvijas banku tirgu negrasās pamest.

Banka “BlueOrange”, “Baltic International Bank” un “Signet”, kas visas kopā pēc aktīviem šobrīd aizņem dažus procentus Latvijas kopējā banku tirgū, lēmušas atvērt durvis vietējiem uzņēmumiem, sevišķi maziem un vidējiem, tai skaitā tos aktīvāk kreditējot. Biznesa plāni, kas faktiski paredz konkurēt ar lielajām bankām, saskaņoti arī ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK).

“BlueOrange” bankas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs norāda: “Esošais piedāvājums no pieprasījuma atpaliek, tas nozīmē, ka ir pietiekami liela vieta šo neapmierināti pieprasījumu aizpildīt.”

Savukārt “Baltic International Bank” valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats bilst: “Mēs izmantojam uzkrāto pieredzi ārvalstu klientu apkalpošanā, lai šobrīd nofokusētos uz tiem klientiem, kas ir faktiski Eiropas ekonomiskās zonas rezidenti.”

Bet “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Indelsons skaidro: “To pārmaiņu dēļ, kas šeit notiek banku sektorā, ir samērā plašas klientu spektrs izveidojies vidējo uzņēmumu segmentā, kuri varbūt jūtas ne pārāk komfortabli brīžiem lielās bankās, skatās variantus gan finansēties, gan apkalpot savus biznesus kaut kur citur.”

Šīs trīs bankas vietējiem uzņēmumiem un arī privātpersonām nākamgad plāno līdz 220 miljoniem eiro palielināt no jauna izsniegto kredītu apjomu. Par to, cik šobrīd nozare kopumā izsniedz jaunos kredītus, informācijas nav, tomēr kopējam maziem un vidējiem izsniegto kredītu portfelim šogad tendence mazināties – pusgadā par 265 miljoniem eiro.

Ziņas par kreditēšanu pozitīvi uztver uzņēmēji, – to pārstāvis LNT Ziņām zināja stāstīt uzņēmēju saimē cirkulējošu informāciju par to, ka lielas bankas kļuvušas īpaši inertas kreditējot.

“Cik man zināms, šie nosacījumi jeb prasības ir būtiski augušas gan pret nodrošinājumu, gan pret pašu līdzdalību uzņēmumu. Tā vajadzība noteikti ir. Dažādās nozarēs viņa ir atšķirīga, kaut kādas jaudīgās eksportējošās nozarēs noteikti liels pieprasījums. Varbūt uzņēmumiem, kuri strādā vietējā tirgū vai tirdzniecībā, vai pakalpojumos varbūt ne tik ļoti, bet tas, ka bez kredīta attīstīties mazie, vidējie uzņēmumi nevar, tas ir pilnīgi skaidrs,” saka LTRK padomes loceklis Didzis Mizis.

Bankas kredītus sniegs, izmantojot piesaistītos noguldījumus. Kreditēšanas jaudu šīs bankas varētu palielināt, ja FKTK mazinātu prasības par papildu kapitāla nodrošināšanu, kas saglabājušās no laikiem, kad apkalpoti augstāka riska ārvalstu klienti.

“Par 1% samazinot pieprasīto kapitāla rādītāju bankai, kredītos vietējiem uzņēmumiem var tikt piešķirti līdz 15 miljoniem eiro,” skaidro Bolbats.

Bankās norāda, – nerezidentu biznesa kā tāda Latvijā vairs nav, un šobrīd var vien runāt par dalījumu vietējās un ārvalstu bankas. Tomēr tās turpina investēt miljoniem eiro, lai kontrolētu kredītu, naudas atmazgāšanas, korupcijas, ēnu ekonomikas un daudzus citus riskus. Vienmēr, kur ir naudas plūsmas, aktīvos ir savi riski, saistībās savi riski, riski pastāvēts vienmēr.