Tirgotāji izjūt cilvēku neapmierinātību, ka aizliegts nopirkt cimdus, ziemas zābakus, sniega lāpstas un citas sezonas preces

180 komentāri

Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupa pirmdienas vakarā izskatīja vairākus variantus, ko darīt ar saimniecības, rūpniecības un citu nepārtikas preču tirdzniecības aizliegumu pēc 11. janvāra. Šajā datumā, kā noteikts sākotnēji, liegumam būtu jābeidzas, bet, visticamāk, tā nebūs. Mērķis bija samazināt cilvēku pulcēšanos veikalos, tādējādi mazinot Covid-19 izplatības risku.

Kāpēc grīdas mazgāšanas līdzekli drīkst pirkt, bet mazgāšanas slotu ne? Ja ārā snieg, kāpēc aizliegts nopirkt sniega lāpstu? Kāpēc nedrīkst nopirkt ziemas cimdus, kas turpat pretī maizes stendam? Šie ir tikai daži pircēju uzdotie jautājumi veikalu “Maxima” pārdevējiem, uz kuriem atbildes viņiem nav.

“Cilvēki vēlas doties dabā, bet termosu nevar iegādāties. Cilvēki vēlas doties ar bērniem uz kalnu, bet ragaviņas nevar nopirkt. Mājas priekša aizsnigusi, bet to notīrīt nevar, jo nav sniega lāpsta. Cilvēki vēlas iegādāties arī ļoti praktisku preci – pannu, katlu vai nazi,” norāda SIA “Maxima Latvija” sabiedrisko attiecību vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Tirgotāji uzskata, – cilvēkiem būtu jāļauj iegādāties rūpniecības un saimniecības preces vismaz pārtikas veikalos. Līdz šim tajos neesot novērots, ka cilvēki aiz garlaicības vienkārši nāktu un pētītu preces, tādējādi pulcētos un radītu Covid-19 izplatības risku. Pircēji atzīst, – ir lietas, ko vajag klātienē pirkt tagad un tūlīt, un nevar gaidīt interneta piegādi. “Bez dakšiņām varu. Bez zeķubiksēm, bez zeķēm, bez biksītēm – nevaru,” saka pircēja Jeļena.

Latvijas Tirgotāju asociācijā uzsver, – valdība neizprot, ka ne visi Latvijā spēj iepirkties interneta veikalos. Sabiedrības mazāk turīgā daļa nespēj finansiāli atļauties nopirkt apģērbu un apavus internetā. Viņi līdz šim to darījuši lietoto apģērbu veikalos, taču tā saukās humpalu bodes – ciet.

“Interneta veikali nespēj nodrošināt operatīvas piegādes. To redzam pastā un pakomātos. Ja politiķi spēj par vienu zeķu pāri maksāt lielu piegādes maksu, tad to nespēj daļa citu. Ir jāsaprot, ka katram ir savs budžets. Liela daļa nevar finansiāli atļauties maksāt par piegādēm. Kāpēc izspiest no cilvēka to naudu, ja viņš vienkārši var aiziet uz veikalu nopirkt klātienē,” teic Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusevičs.

Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupā šodien izskatīti vairāki varianti, kas notiks pēc 11. janvāra, līdz kuram spēkā esošais nepārtikas preču tirdzniecības liegums. Kurš būs īstais, otrdien lems valdība. Piemēram, Ekonomikas ministrija rosina pilnībā atcelt nepārtikas preču tirgošanas liegumu, taču epidemioloģisko drošību tad noteiktu ar pircēju stingru uzskaiti, piemēram, ar tehnoloģiskām ierīcēm un lielāku kvadratūru katram cilvēkam.

”Piedāvāsim – ja šīs prasības netiek ievērotas, tad varētu šo tirdzniecības vietu darbību apturēt uz laiku līdz divām nedēļām,” pauž Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Premjers gan šodien uzsvēra, – nevaram riskēt ar cilvēku plūsmas atgriešanu atpakaļ tirdzniecības vietās. Drīzāk vēl tiks pagarināts rūpniecības un saimniecības preču tirgošanas liegums, taču premjers pieļāva iespēju vairākas preču grupas izņemt ārā no lieguma saraksta.

”Diemžēl mums ir jāpagarina nepārtikas preču tirdzniecības liegums, bet otrs – ja ir kas uzlabojams esošajos noteikumos, tad tas ir jādara tā, lai neapdraudētu epidemioloģisko situāciju,” teic Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kas varētu mainīties tirgot aizliegto nepārtikas preču sarakstā, valdība lems otrdien.