Tirdzniecības centros varēs darboties veikali ar atsevišķu ārēju ieeju

40 komentāri
Tirdzniecības centros varēs darboties veikali ar atsevišķu ārēju ieeju
ĢIRTS OZOLIŅŠ, F64

Tirdzniecības centros varēs darboties veikali ar atsevišķu ārēju ieeju, paredz otrdien valdībā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.

Patlaban spēkā esošais regulējums noteic, ka droša tirdzniecības modeļa ietvaros drīkst darboties visas tirdzniecības vietas, kas atrodas ārpus lielajiem tirdzniecības centriem.

Tomēr ar grozījumi noteikumos paredzēts, ka veikaliem, kuros apmeklētājiem ir nodrošināta atsevišķa ārējā ieeja tirdzniecības vietai, tiek atcelti darbības ierobežojumi tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 kvadrātmetriem.

EM skaidroja, ka ar atsevišķu ārēju ieeju tirdzniecības vietai saprotama apmeklētāju piekļuve no ārējas atklātas teritorijas, piemēram, ielas vai pagalma.

“Minētajā tirdzniecības vietā nav pieļaujama apmeklētāju plūsmas organizēšana, izmantojot vēl kādu citu papildus ieeju vai izeju, tostarp nav pieļaujama tālāka apmeklētāja iekļūšana tirdzniecības centrā. Iepriekš minētai tirdzniecības vietai ir jābūt konstruktīvi vai kādā citā veidā norobežotai, lai apmeklētājs nevarētu nokļūt tālāk tirdzniecības centra gaitenī vai kādā citā tirdzniecības vietā, piemēram, aizslēdzot papildu izejas vai ieejas durvis, nolaižot ailes norobežojušas žalūzijas,” informēja EM.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis otrdien mediju pārstāvjiem skaidroja, ka viņa vadītā Operatīvās vadības grupa piekritusi ierobežojumu mīkstināšanai tirdzniecības nozarē, jo tie attieksies uz nelielu veikalu skaitu, turklāt lēmums pieņemts, vērtējot epidemioloģisko situāciju.

“Veselības jomas ekspertu aktuālais vērtējums bija, ka šos veikalus var vērt vaļā, jo patlaban riski ir minimāli. Mēs visu laiku sekojam līdzi tam, kādi droši pakalpojumi konkrētajā situācijā ir iespējami,” stāstīja Citskovskis.

Lasi arī: 

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs aģentūrai LETA apgalvoja, ka Veselības ministrija šādam risinājumam esot piekritusi jau sen, tomēr ātrāku lēmuma pieņemšanu esot “bremzējuši atsevišķi EM ierēdņi”.

Nākamais solis, ko tirgotāji vēlas panākt, būtu ļaut darboties tirdzniecības centriem ar tirdzniecības platību līdz 35 000 kvadrātmetru, kuri nesaņēma valsts atbalstu. Tie, pēc Danusēviča teiktā, ir tādi tirdzniecības centri, kur ir liels “enkurnomnieks”, kas turpina strādāt, bet pārējie nomnieki ir salīdzinoši mazi tirgotāji.

Kā norādīja Danusēvičs, šis jautājums esot šonedēļ pārrunāts Operatīvas vadības grupā (OVG), kurā nolemts, ka to varētu skatīt “nākamajā solī”. “Es tad saprotu, ka nākamajā nedēļā,” sacīja Danuēvičs. Tāpat viņš minēja, ka nākamajā nedēļā valdībā, iespējams, varētu skatīt arī jautājumu par to, ka gadatirgos var piedalīties vairāk nekā 20 tirgotāji. Iepriekš OVG esot runāts, ka šis skaits varētu tikt palielināts līdz 50 tirgotājiem.

Pēc ministrijas sniegtās informācijas, mazumtirdzniecībā kopumā ir izveidotas 21 413  tirdzniecības vietas ar 86 278 nodarbinātajiem, no tām kopš 2021.gada 7.aprīļa ir atvērtas un darbojas aptuveni 20 000 tirdzniecības vietu, savukārt aptuveni 1500 tirdzniecības vietu iepriekš minētajos tirdzniecības centros ir pakļautas darbības ierobežojumiem.

40 komentāri