Komentāri

Latvijā turpina sarukt komercbanku filiāļu un bankomātu skaits, visvairāk to izjūt reģionu iedzīvotāji. Bankās norāda, ka, mazinoties iedzīvotāju skaitam un pieaugot internetbanku lomai, ierastās filiāles bieži vien vairs sevi neattaisno.

20 tūkstoši Olaines iedzīvotāju no pēdējās bankas filiāles šķīrās 2015. gadā. Līdz Rīgai ir 30 kilometru. Tiem, kuriem ir auto, tas nav tālu, taču vecākiem cilvēkiem bez automašīnas un datorprasmēm bankas pakalpojumu pieejamība ir krietni sarukusi.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Protams, ka tas ir apgrūtinoši, jo, ja gribam uz banku, tad jābrauc, tas nav tik vienkārši, jo te nevaram aiziet uz banku. Protams, tas nav jauki,” stāsta pilsētiņas iedzīvotāja Iluta.

“Es domāju, ka vecam cilvēkam ir diskomforts, kā arī tiem, kas nebrauc ar automašīnu, jo vajadzības gadījumā jābrauc līdz Rīgai,” par neērtībām stāsta Agita.

10 gadu laikā – divreiz mazāk filiāļu

Pēdējo desmit gadu laikā kopējais komercbanku filiāļu skaits Latvijā ir krities teju divkārt. Ja 2007. gadā Latvijā darbojās teju septiņi simti filiāļu, tad aizvadītā gada nogalē to skaits bija vien 275.

Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve norāda, ka banku pakalpoji vairāk pāriet uz digitālajām ierīcēm. Tajā pašā laikā reģionu iedzīvotājiem pēc iespējas tiek saglabāta iespēja piekļūt skaidrai naudai.

“Salīdzinot ar aizvadītajiem desmit, astoņiem gadiem, tad, jā, skaits ir sarucis pakāpeniski. Reģionos tagad ir tiešām tā tendence tāda, ka vismaz bankomāts tiek atstāts kā mazā tehniskā filiāle, cik nu iespējams,” pauž Baiba Melnace, LKA pārstāve.

Taču arī kopējais bankomātu skaits sarūk. Tomēr samazinājums nav būtisks. Pēdējo desmit gadu laikā to skaits samazinājies par nedaudz vairāk nekā simts vienībām. Bieži vien tas esot tāpēc, ka izmaksas un iemaksas bankomāti tiek apvienoti vienā aparātā.

“Swedbanka” ir no tām retajām bankām, kura ver jaunu filiāļu durvis. Latvijā ir 51 “Swedbank” filiāle, un astoņas no tām ir paredzētas bezskaidras naudas darījumiem, norāda bankas pārstāvis.

Skaidras naudas darījumi tiek atstāti bankomātiem. “Swedbank” 2015. gadā uzstādīja papildu 16 bankomātus, un tagad tie esot visos novadu centros.

Tāpat arī SEB banka attīsta klientu pašapkalpošanās iespējas, un nākammēnes tiks atklāta jauna internetbanka. Savukārt 80 bankomāti jau otro gadu pakāpeniski tiek mainīti pret jauniem. Paralēli pieaugs filiāles, kur skaidra nauda netiks pieņemta.

Savukārt SEB banka nesen slēdza Ventspils filiāli, jo tā neesot bijusi rentabla. Reģionos arī ir “Citadele” un “Norvik” banku filiāles, kas bieži vien atrod risinājumus, kā apkalpot cilvēkus nelielākos novadu centros. Banku pārstāvji norāda, ka banku filiāles tiek orientētas uz kredītu, apdrošināšanas un citiem finanšu darījumiem, kuros noteikti jāiesaista bankas darbinieks, nevis vienkāršiem naudas pārskaitījumiem.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl