Skaitļi runā paši par sevi: kā atšķiras ieņēmumi un naudas sadalīšana Igaunijā un Latvijā

4 komentāri

Ja Latvija ekonomiskās attīstības ziņā būtu tikpat efektīva kā Igaunija un valdība mācētu iekasēt nodokļus kā izpildvara Tallinā, mūsu valsts budžets nākamgad būtu par 6 miljardiem lielāks. Pie šāda Latvija neglaimojoša secinājuma, salīdzinot abu valstu nodokļu un budžeta politiku, nonācis ekonomists Aldis Austers.

Šā gada aprīlī medijus pāršalca ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis jūtoties nokaunējies par to, ka Igaunijā budžets ir lielāks par desmit miljardiem eiro, kamēr mums – it kā lielākai valstij ar lielāku ekonomiku, tas ir tikai virs 7 miljardiem eiro. Latvijas ārpolitikas institūta ekonomists Aldis Austers sāka analizēt atšķirības apmērus. Secinājumi nav Latvijai glaimojoši.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Īpaši skaudra atšķirība starp valstīm ir nodokļu iekasēšanā. To uzskatāmi rāda galvenais valsts ieņēmumu avots – pievienotās vērtības nodoklis.

Tā kā Igaunijas valdība spēj vairāk iekasēt, tai ir vairāk naudas, ko pārdalīt. Uz vienu igauni tiek tērēti vairāk nekā 6000 eiro budžeta līdzekļu, bet  latvieti – tikai nedaudz virs 4,5 tūkstošiem.

Atšķirība īpaši jūtama veselības aprūpē. Ja Latvijā medicīna ir dziļā krīze, Igaunijā nozarei no budžeta saņem par ceturto daļu lielāku atbalstu. Igauņi to novērtē un daudz mazāk emigrē.

Ņemot vērā pēdējo nedēļu sacelto ažiotāžu, Austers arī atgādina, ka Igaunijā, atšķirībā no Latvijas, nav tāda konkurenci kropļojoša nodokļu režīma, kā mikrouzņēmumi. Tajā paša laika ēnu ekonomika ir par ceturtdaļu mazāka.

Rezultāta Igaunija nodokļu sistēma esot daudz vienkāršāka. Piemēram, ja Latvija dažādos nodokļu atvieglojumos tiek sadalīti vairāk nekā 2 miljardi eiro, Igaunija – tikai 300 miljonu. Tajā pašā laikā, piemēram, nepaliekamais minimums Igaunijā ir divas reizes augstāks. Retās Latvijas priekšrocības esot spēja labāk iekasēt nekustamo īpašumu, kā arī vides nodokļus. Taču ar to ir daudz par maz, lai  kaimiņvalstij  tuvoties, nemaz nerunājot par Igaunijas labklājības līmeņa noķeršanu.

Daži fakti:

Nodokļu ieņēmumi no IKP

Latvija 29,3%
Igaunija 33,9%

Valsts budžeta tēriņi uz iedzīvotāju

Latvija 4500 EUR
Igaunija 6200 EUR

Veselības aprūpes finansējums no kopējiem budžeta izdevumiem

Latvija 9,8%
Igaunija 13,1%

Nodokļu atvieglojumi

Latvija 2,2 mljrd. EUR
Igaunija 349 mljn. EUR

Nepaliekamais minimums

Latvija 75 EUR
Igaunija 154 EUR

Ēnu ekonomika no IKP

Latvija 21,3%
Igaunija 15%

 

TOP komentāri

  • SO.
    0 0 0

    SO.

    Kad beidzot saņemsim KONKRĒTAS atbildes no ministriem un augsta limeņa ierēdņiem par šiem skaitļiem? Žurnālisti-uu, pie darba!Pie tautas jau viņi nenāk runāt, tikai vervelēt, varbūt Jums izdodas.
  • aivis
  • vai ,vai
    0 0 0

    vai ,vai

    Mazāk tērēt braucieniem uz eksotiskām valstīm .....ja nav prasmes pārvaldīt valsti ,tad vērts pamācīties no kaimiņiem .Un sen laiks likvidēt visādas izdomātās padomes un daždažādas nevajadzīgās štata vienības .Laiks ieviest juridisku atbildību par nepareizi pieņemtiem lēmumiem un nelietderīgiem tēriņiem .Tad arī valstī būs nauda .

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

ASOCIĀCIJU TESTS! Mēs uzminēsim, kā Tu pavadīji vasaru!

ASOCIĀCIJU TESTS! Mēs uzminēsim, kā Tu pavadīji vasaru!

Vasaru pārsvarā pavadīji siltās zeķēs, vērojot lietus lāses aiz loga, vai arī gluži pretēji – aktīvi sportojot brīvā dabā, pa vidu daudziem koncertiem un festivāliem? Godīgi aizpildi šo testu un skaties – vai mēs spēsim uzminēt, kāda patiesībā bija Tava vasara!

Renārs Zeltiņš pirmo reizi Stokholmā

Renārs Zeltiņš pirmo reizi Stokholmā 2

Klāt ”Zelta kruīza: Rīga-Stokholma” nākamā epizode, kurā ”Tallink” kuģa ”Romantika” jaunais kruīza vadītājs Renārs Zeltiņš nonāk Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Šī ir pirmā Zeltiņa viesošanās gan Stokholmā, gan Zviedrijā vispār. Viss ir nevainojami – laiciņš saulains, pilsēta skaista, ko redzēt daudz. Stokholmā laiks paiet tik ātri, ka drīz vien jāsteidzas atpakaļ uz kuģi.

Lasi vēl