Komentāri

Pagājušais gads salīdzinoši labi noslēdzies vienam no nozīmīgākajiem mūsu valsts infrastruktūras uzņēmumiem Latvijas dzelzceļš. Sankciju karš tomēr nav būtiski skāris pa dzelzceļu pārvadāto akmeņogļu, naftas produktu un citu izejvielu kravu apjomu. 

Latvijas dzelzceļa ieņēmumus pamatā veido saņemtā maksa par dzelzceļa sliežu izmantošanu tranzīta kravu pārvadājumos. Latvijas dzelzceļa lielākais sadarbības partneris ir Krievijas dzelzceļš. Krievijas agresijas dēļ Ukrainā, kaimiņvalsts saspīlētās attiecības ar Eiropu raisīja bažas arī par Latvijas dzelzceļa pastāvēšanu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Raizes par strauju kravu kritumu gada nogalē nav piepildījušās, un pērn pa dzelzceļu pārvadāts par 2,2% vairāk kravu. Arī apgrozījums bija par 3% lielāks, turklāt pēdējos piecos gados tas ir viens no labākajiem sniegumiem.

Tā kā izdevās saglabāt kravu apjomu un apgrozījumu, Latvijas dzelzceļa koncerns joprojām bija viens no lielākajiem darba devējiem, nodarbinot 12 tūkstošus cilvēku. Bet nodokļu pienesums budžetam bija 105 miljoni eiro.

Lai gan ģeopolitiskā situācija joprojām ir saspringta, Latvijas dzelzceļa vadība uz šo gadu sāk raudzīties cerīgi.

Pērn Krievijas agresijas dēļ Ukrainā ES, ASV un vēl vairākas valstis ieviesa sankcijas pret Krieviju. Tās pretsankcijas savukārt sāpīgi izjuta daudzi Latvijas uzņēmumi. Pastāvēja bažas, ka cietīs arī Latvijas Dzelzceļš. Tādēļ pagājušā gada beigās Latvijas viens no lielākajiem infrastruktūras uzņēmumiem savā budžetā šim gadam ierēķināja 21% kravu apjoma samazinājumu. Ja tas piepildītos, kravu apjoms būtu mazs, vien 45 miljoni tonnu.

Līdz šim Latvijas dzelzceļu Krievijas sankcijas gandrīz nav skārušas, un jaunākie šā gada pirmo trīs mēnešu dati liecina, ka kravu apjoms sarucis nebūtiski, tāpēc uzņēmumā domā par budžeta prognožu maiņu.

Ja samazinātos apgrozījums, daudziem būtu jāšķiras no sava amata, tāpēc ģeopolitiskā neziņas dēļ noskaņojums uzņēmumā ir nervozs.

VAS Latvijas dzelzceļš viceprezidents Aivars Strakšas

FOTO: LETA

FOTO: LETA

Tas stress, kas ir šim apkārt sabiedrībā, viņš ir, viņš ir darbiniekos, jo dzelzceļnieki neko citu lāga varbūt arī neprot, tas viņus uztrauc, kas būs viņu darba vietām.

Dzelzceļš pagaidām neplāno būtiski mazināt darbavietu skaitu, jo jārealizē lieli investīciju projekti. Un, ja nebūs drastiskas izmaiņas kravas pārvadājumos, tad darbinieku skaits varētu mazināties līdzīgi kā citus gadus – vien uz aizgājušo pensionāru rēķina, kas ir ap 100 cilvēkiem.

Latvijas dzelzceļš pagājušo gadu noslēdzis ar 10,7 miljonu eiro peļņu, bet tikai mazākā daļa – 1,5 miljoni eiro – veidojusies no pamatdarbības jeb ir saņemtās dividendes no meitas uzņēmumiem. Pārējā peļņā ir vien uz papīra – to veidoja pamatlīdzekļu pārvērtēšana. Uzņēmuma akcionārs Satiksmes ministrija lūgs peļņu neizmaksāt dividendēs, bet atstāt uzņēmumam.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl